Kopš 2024. gada oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Gruzijā, gruzīnu vēlme pēc pārmaiņām nav mazinājusies un protesti turpinās. Plašu uzmanību šovasar izsaukusi teju visu opozīcijas līderu arestēšana, valdošajai partijai „Gruzijas Sapnis” cenšoties izrēķināties ne tikai ar pilsonisko sabiedrību, bet arī politiskajiem oponentiem. Tas mobilizējis arī Eiropas Savienību, kas piedraudējusi valstij ar vīzu liberalizācijas programmas apturēšanu.

Jau vairāk nekā 230 dienas Gruzijas iedzīvotāji iziet galvaspilsētas Tbilisi ielās, cerībā valstī panākt pārmaiņas. Pēc pērn rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātus opozīcija un daļa sabiedrības neatzīst, laika gaitā protestu apmērs ir noplacis. Taču cilvēku apņēmība panākt valsts atgriešanos uz eiropeiskā kursa joprojām ir dzīva. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzīst astoņu opozīcijas partiju aliansē ietilpstošās „Droa” partijas politiķe un aktīviste Marika Mikiašvili, cilvēku pastāvīgā iziešana ielās novērsusi pašreizējās situācijas normalizāciju un cilvēkiem opozīcijas mudinājumi organizēties pat nav nepieciešami.

„Mēs redzam, ka sabiedrība, īpaši dažu pēdējo nedēļu laikā, ir izstrādājusies sajūta un izpratne par to, ka nav tāda beigu datuma, nav vienas receptes… un viņi vienkārši iet protestēt, jo svarīgs ir pats process. Mēs redzam, ka cilvēki vairs nejautā, kādēļ man būtu jāpiedalās protestā?”

Pēc Mikiašvili domām, režīms šobrīd par katru cenu cenšas izdzīvot ilgāk nekā sabiedrība, tādēļ mēģina protestētājus salauzt pirmos, lai nesalūztu paši. Līdz šim pozitīvus rezultātus protestos gan nav izdevies gūt un valdošās partijas „Gruzijas Sapnis” aktivitātes, vēršoties pret pilsonisko sabiedrību un opozīciju ir tikai pastiprinājušās, ieslogot gan žurnālistus, gan aktīvistus. Nevalstisko organizāciju darbība ir ierobežota un notiek draudu ēnā. Taču jūnija un jūlija mijā vērienīga izrēķināšanās notikusi arī ar politiskajiem oponentiem, arestējot teju visus opozīcijas līderus.