Mēs nepadosimies. Ar šādu noskaņojumu dzīvo daudzi Gruzijas iedzīvotāji, kuri nav mierā ar promaskaviskās valdošās partijas „Gruzijas sapnis” izvēlēto valsts attīstības kursu. Galvaspilsētā Tbilisi un citviet valstī 7. martā jau simto dienu turpināsies protesti pret „Gruzijas sapni”, kas ved valsti arvien dziļākā autoritārismā, vēršoties pret opozīciju, neatkarīgiem medijiem un nevalstiskajām organizācijām. Notikumi pasaulē nevieš optimismu gruzīnos, tomēr viņi ir gatavi turpināt cīnīties par savu brīvību un demokrātiju.

Gruzijā pašlaik notiekošie iedzīvotāju protesti sākās 28. novembrī pēc tam, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES). Kobahidze to pamatoja ar nepieciešamību labāk sagatavoties iestāšanās sarunām, taču daudzi gruzīni ir pārliecināti, ka valdošā partija „Gruzijas sapnis” dara visu iespējamo, lai Gruzija paliktu Krievijas ietekmes zonā.

„Gruzijas sapņa” lēmums par iestāšanās sarunu neuzsākšanu nāca pēc tam, kad oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās oligarha Bidzinas Ivanišvili kontrolētā partija ar viltu nodrošināja sev uzvaru. Gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan vēlēšanu dienā „Gruzijas sapnis” izmantoja administratīvos resursus, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. Neatkarīgie novērotāji ziņoja par balsu viltošanas un pirkšanas gadījumiem.

Gruzijas un ES attiecības bija pamatīgi sašķobījušās jau kopš pavasara, kad par spīti plašiem protestiem parlaments pieņēma tā dēvēto „ārvalstu aģentu” likumu, kura mērķis ir ierobežot mediju un nevalstisko organizāciju darbību. Likums faktiski bija kopija līdzīgam likumam, ko pirms vairākiem gadiem pieņēma Krievijā. Reaģējot uz „Gruzijas sapņa” rīcību, ES jūlijā iesaldēja iestāšanās sarunas ar Tbilisi un apturēja desmitiem miljoniem eiro vērtu palīdzību Gruzijai.

Jau vairāk nekā trīs mēnešus visā Gruzijā turpinās protesti pret valdības lēmumu apturēt Gruzijas virzību uz ES. Visplašākās demonstrācijas norisinās pie parlamenta ēkas Rustaveli prospektā Tbilisi.

Sazvanīta pirms dažām dienām Tbilisi dzīvojošā žurnāliste Anna Gvarišvili pastāstīja, kāda pašlaik ir situācija galvaspilsētā: „Ir vairāk vai mazāk mierīgi. Ja salīdzina ar novembri, tad ir mierīgāk, bet cietumos joprojām atrodas vairāk nekā piecdesmit politieslodzītie, bet valdība pieņem jaunus likumus, lai ierobežotu mediju un vārda brīvību. Mēs pašlaik novērojam klusu autoritārisma nostiprināšanos.”

Protesti vairs nav tik masveidīgi kā pirmajās nedēļās pēc to sākuma, taču joprojām ik vakaru cilvēki dodas ielās, lai paustu savu nostāju. Gruzijas opozīcijas politiķis Zurabs Džaparidze sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka protestētāju galvenā motivācija ir nodrošināt labāku nākotni saviem bērniem.

„Šie cilvēki vēlas, lai viņu bērni dzīvotu Eiropas valstī. Vairākums no viņiem zina, kas ir Krievija. Daudzi vecākās paaudzes iedzīvotāji ir piedzīvojuši Padomju Savienību, viņi to atceras un nevēlas atgriezties tajos laikos. Viņi vēlas, lai viņu bērni dzīvotu normālā, stabilā, mierīgā un attīstītā Eiropas valstī. Tāpēc viņi protestē. Viņi apzinās – ja mēs tagad zaudēsim šo kauju, tad Gruzijai būs ļoti grūti atgūties,” sacīja Džaparidze.