Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdi par to, ka Eiropa Gruziju ir zaudējusi vismaz šobrīd diemžēl ir taisnība. Taču neesam pilnībā zaudējuši un iespējas cīnīties mums ir. Tā intervijā Latvijas Radio atzīst Gruzijas televīzijas kanāla „TV Formula” žurnāliste Nino Žižilašvili.

Sarunā žurnāliste uzsver, ka ir svarīgi, lai Gruzijas opozīcija apvienotos, kas šobrīd līdz galam nav izdevies, tostarp par spīti Gruzijas bijušas Valsts prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. Žižilašvili arī stāsta par to, ar kādiem izaicinājumiem šobrīd jāsaskaras pret Gruzijas valdību kritiski noskaņotajiem žurnālistiem.

Kā žurnālistei es vēlētos Jums lūgt aprakstīt pašreizējo mediju vidi Gruzijā. Ar kādām problēmām saskaras tie plašsaziņas līdzekļi, kas kritizē valdību? Kādā vidē tiem šobrīd jāstrādā?

Jāsāk ar realitāti, proti, ka Gruzijas valsti ir sagrābis miljardieris oligarhs, prokrieviskais Bidzina Ivanišvili, kura leģitimitāte pēc 2024.gada vēlēšanām ir apšaubāma un kurš izdara spiedienu uz visām neatkarīgajām balsīm. Tātad varat iedomāties, ka žurnālistika šobrīd Gruzijā nonāk bīstamā situācijā... Es strādāju Gruzijas žurnālistikā kopš 90.gadu beigām un kopš tā laika nekad kā žurnāliste neesmu bijusi šādā situācijā, kad man ir sajūta, ka jebkurā brīdī varu tikt pakļauta fiziskam spiedienam. Runājot par mediju vidi, mēs varam iedomāties vairākus līdzekļus, ko tā sauktā valdība izmanto pret medijiem pēdējā pusotra gada laikā.

Pirmkārt, tie ir fiziski draudi. Esam pieredzējuši vairāk nekā 122 uzbrukumus žurnālistiem, kuri pārstāvēja kritiskas balsis. Viņi nebija valdību atbalstoši žurnālisti. Un viņus piekāva policijas specvienības Eiropass Savienību atbalstošo ielu protestu atspoguļošanas laikā. No tiem 40 guva smagus ievainojumus, knapi izdzīvoja. 40 neatkarīgi žurnālisti. Tātad tā ir zīme, ka tas nav viens gadījums - pastāv sava veida sistemātiska pieeja žurnālistiem.

Un papildus policijas spēkiem mēs esam kļuvuši par upuriem ielās, kur notiek maskās tērptu noziedzīgo grupējumu locekļu uzbrukumi. Tā dēvētās „tituškas”. Jūs nekad neredzat viņu sejas, viņi var jums uzbrukt ielās. Tātad šie puiši, kuri nav no policijas spēkiem, žurnālistiem sit pa seju un ļoti bīstamās vietās galvas rajonā. Lai gan mēs pat viņus identificējām, viņi nenes nekādu atbildību, viņiem ir sava veida zaļā gaisma, lai turpinātu šāda veida pieeju žurnālistiem.