Iedzīvotāju pirktspēja aug. Daļa ražotāju tomēr pārskata sortimentu

Iedzīvotāju pirktspēja atkopjas, un banku analītiķi uzskata, ka līdzīgas tendences saglabāsies arī turpmāk. Augot ekonomikai, pieaug arī vidējā darba alga nodarbinātajiem. Tomēr pārtikas ražotāji ir piesardzīgi, jo atsevišķās nozarēs sarūk saražotās pārtikas apjoms. Īpaši to var teikt par premium segmentu jeb dārkākiem produktiem.

Gada inflācija augustā Latvijā pieaugusi līdz 4,1 % un lielā mērā patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzināšanās par 7,5 procentpunktiem. Banku analītiķi norāda, ka tas šogad ir augstākais rādītājs un, visticamāk, turpmāk inflācijas tempam būtu jābremzējas.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka algu kāpums otrajā ceturksnī ir pārsniedzis inflāciju, līdz ar to cilvēku pirktspēja ir uzlabojusies.

Pārtikas cenas gan ir augušas nedaudz vairāk. Ja vidējās algas kāpums visās nozarēs pārsniedz kopējo inflācijas ciparu, tad ar pārtikas cenām starpība ar vidējās algas pieaugumu nav tik liela – tikai viens procentpunkts. Ja cilvēkam gada laikā alga nav palielināta, tad viņš noteikti izjūt cenu pieaugumu. Īpaši tāpēc, ka pārtikai ir diezgan liels svars patēriņa grozā. Tiesa, Centrālās statistikas pārvaldes informācija rāda, ka pēdējo 30 gadu laikā pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos sarucis no 51 % līdz 23 %. Savukārt algas augušas vidēji 13 reizes.

Pārtikas ražotāji gan stāsta, ka vairākās produktu grupās pieprasījums ir sarucis un tas galvenokārt ir saistīts ar augstajām pārtikas cenām. Piemēram, „Smiltenes pienam” siera ražošana šogad pret iepriekšējo gadu sarukusi par 6 %, ko uzņēmums skaidro ar pirktspējas samazināšanos un lētāka importa ienākšanu valstī, kā arī siera cenas kritumu eksporta tirgos.

To, ka ražotāji pārskata sortimentu, norāda arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.