Vai apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes locekļiem būtu jāpelna deviņi un pat vairāk nekā 10 tūkstoši eiro mēnesī? Šis jautājums pēdējā laikā ir viens no visvairāk apspriestajiem. Lai taupītu valsts budžeta līdzekļus, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ Saeimā grasās iesniegt iniciatīvu, kas paredz samazināt valsts uzņēmumu, kas pārtiek lielākoties no budžeta, valdes un padomju atalgojumu par 20%, salīdzinot ar līdzīga izmēra privātajiem uzņēmumiem. Tādā gadījumā LSM valdes locekļi pelnītu par 1,5 tūkstoti eiro mazāk, nekā paredzēts.

Latvijas kapitālsabiedrības iedala pēc trim kritērijiem – darbinieku skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas. Ja vismaz divi kritēriji pārsniedz vidējās kapitālsabiedrības rādītājus, tad uzņēmumu uzskata par lielu. No vairāk nekā 60 valsts kapitālsabiedrībām trešā daļa ir lielie uzņēmumi. Šajā grupā ietilpst Rīgas lidosta, Latvijas dzelzceļš, Pasažieru vilciens, Latvenergo, Latvijas pasts un citi uzņēmumi. Daudzos strādā vairāk par 250 darbiniekiem, neto apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro gadā, savukārt bilances kopsumma ir lielāka par 20 miljoniem eiro.

Lielo kapitālsabiedrību pulkam no nākamā gada pievienosies vienotais Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā strādās vairāk nekā 800 cilvēku. Patlaban Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir vidēja lieluma atsevišķi valsts uzņēmumi.

Pēc spēkā esošās kārtības lielajās valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļiem mēnešalga nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu pagājušā gada mēneša vidējo darba bruto samaksu. Pērn „uz papīra” Latvijā iedzīvotāji mēnesī saņēma vidēji 1530 eiro. Tātad šogad lielo uzņēmumu vadības mēnesī bez iespējamām prēmijām var saņemt ne vairāk par 15300 eiro. Turklāt valdes locekļu algai jābūt vismaz par 10% zemākai, nekā priekšsēdētājiem. Tas ir apmēram līdz 13800 eiro uz papīra. Ņemot vērā, ka vidējā alga valstī katru gadu palielinās, valdēm maki kļūst biezāki.

No vairāk nekā 20 lielajām valsts kapitālsabiedrībām apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdes plānotā alga būs, apmēram, pa vidu. Tā secina Valsts kancelejas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne, kura atalgojumus valsts uzņēmu valdēs apkopojusi pati. Izrādās, ka Valsts kancelejai neesot informācijas, cik daudz uzņēmumos pelna to vadītāji.