Latvijā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis vietu, ko iespējams izmantot kā patvertnes. Tā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Daudzviet pašvaldības tās jau ir arī marķējušas. Taču joprojām nav skaidrs, kā iesaistīt privātīpašniekus patvertņu veidošanā. Tāpat iestrēgusi diskusija par pašvaldību iespējām iegādāties stratēģiskas nozīmes preces, piemēram, bruņuvestes un ķiveres, jo trūkst vienotas izpratnes par to, kas tām ir pieejams un patiešām nepieciešams.

Visās Latvijas pašvaldību teritorijās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apsekošanas rezultātā kā pilnībā vai daļēji patvertnes vajadzībām atbilstošas atzinis 1652 vietas (pilnībā atbilst – 398; daļēji – 1254). Aptuveni viena trešdaļa no patvertnēm ir marķētas. Kopumā šajos objektos ietilptu ap pusmiljons iedzīvotāju.

Tas, cik lielas ir patvertnes un kā tās izskatās, atkarīgs no konkrētās ēkas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijas gan nosaka, ka uz vienu cilvēku patvertnē jārēķina 0,75 kvadrātmetru liela platība.

Droša patvēruma vietu apsekošana Latvijā joprojām turpinās, un aktuāls ir jautājums, kā motivēt privātīpašniekus ierīkot patvertnes savās teritorijās, lai palielinātu pieejamo patvertņu skaitu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš norāda, ka lielākais šķērslis patvertņu ierīkošanai ir finansējuma trūkums. Nepieciešami arī grozījumi likumdošanā, kas noteiktu privātīpašniekiem pienākumu apsekot savas ēkas.