Informatīvā telpa ir piesātināta ar viltus ziņām par konfliktu Tuvajos Austrumos

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos turpinās. 28. februārī Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla veica triecienus pret mērķiem Irānas teritorijā, uz ko Irāna atbildējusi ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Konfliktam saasinoties, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī informatīvajai telpai, kur vērojama plaša dezinformācijas izplatība saistībā ar reģionā notiekošo. 

Lai gan informatīvā telpa kopumā ir piesātināta ar viltus materiāliem par notikumiem, kas pēdējās dienās risinās Tuvajos Austrumos, īpaši izplatīta ir dezinformācija par Irānas militārajām spējām. Maldinoši videomateriāli un attēli mēģina radīt sagrozītu priekšstatu par Irānas militāro operāciju mērogu un panākumiem Izraēlā un Persijas līča valstīs, it īpaši Apvienotajos Arābu Emirātos un Saūda Arābijā.

Piemēram, sociālo mediju platformās izplatīts video ar aprakstu „Irānas ballistiskās raķetes līst pār Izraēlu”. Tomēr, kā secinājusi Francijas ziņu aģentūra „AFP”, tas patiesībā ir uzņemts jau 2003.gadā, Amerikas Savienoto Valstu un Irākas kara laikā. Savukārt citā maldinošā video, kā norāda tā izplatītājs, it kā redzams Irānas „veiksmīgais” uzbrukums ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes bāzei Dubaijā, taču tas izrādījies vairāk nekā desmit gadus vecs video no ugunsgrēka citviet (Šārdžā, Apvienotajos Arābu Emirātos).

Dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta radīti audiovizuāli materiāli, piemēram, videoklipi, kuros šķietami redzams, kā Irānas raķešu triecienos tiek nogremdēti ASV flotes karakuģi. Pētnieki ir pat fiksējuši gadījumus, kuros par pamatu šķietamiem Irānas uzbrukumiem izmantoti videospēļu fragmenti.

Turklāt konstatēts, ka cilvēki, izmantojot mākslīgā intelekta radītus video, sociālajos medijos rada maldinošu priekšstatu par to, ka atrodas uzbrukumu skartajās zonās. Tas tiek darīts ar mērķi piesaistīt uzmanību un vairot personīgo atpazīstamību, jo sabiedrībā ir paaugstināta interese par notiekošo.