Ivara Selecka 90.jubilejas kulminācija būs filmas ''Turpinājums. Pieaugšana'' pirmizrāde

Gaidot izcilā dokumentālā kino meistara Ivara Selecka 90.jubileju, gandrīz mēneša garumā notiks dažādi viņa jubilejai veltīti pasākumi.

Ivars Seleckis savas dzīves laikā izveidojis vairākus desmitus filmu, joprojām turpina aktīvi strādāt un viņa jubilejas svinību kulminācija būs jaunākās filmas "Turpinājums. Pieaugšana" pirmizrāde. Tā notiks tieši viņa dzimšanas dienā, 22.septembrī, kinoteātrī "Splendid Palace".

Filmā Seleckis ar septiņu gadu distanci atgriežas pie filmas "Turpinājums" varoņiem - pieciem bērniem no dažādām Latvijas malām. Tolaik viņi sāka iet pirmajā klasē, tagad sasnieguši jau 14 gadu vecumu, un viņu dzīve arvien spilgtāk iezīmē Latvijas sabiedrību šķērsgriezumā.

Darbu pie dokumentālās filmas "Turpinājums" Ivars Seleckis uzsāka 2015.gadā, vērojot piecu dažādu Latvijas bērnu pirmo skolas gadu. Jau tad viņa iecere bija pēc laika pie filmas varoņiem atkal atgriezties, lai izstāstītu gan katra personisko pieaugšanas stāstu, gan caur viņiem arī Latvijas stāstu kopumā.

Tagad tapis šis turpinājums, kurā filmas varoņus redzam pēc septiņiem gadiem, kad viņi ir jau 14 gadus veci un uzsāk skolas gaitas 8.klasē.

Ja pirmajā filmā galvenos varoņus sastapām Rīgā, Kusā, Vecpiebalgā un Stoļerovā, tad tagad daļa dzīvo un mācās jau citviet, katram no jauniešiem ir savas aizraušanās un sava sapratne par dzīvi. Zanes lielā kaislība ir basketbols, Anastasija aizraujas ar zirgiem, Gļebs sevi ļoti daudzpusīgi pilnveido. Anete dzīvo jau ļoti patstāvīgi, bet Kārlis darbojas jaunsardzē, viņš piedzīvojis pirmās nopietnās attiecības ar meiteni un arī šķiršanās sāpes.

Ivars Seleckis atzīst, ka šo septiņu gadu laikā jauniešu dzīvēm fons bijis visai padrūms ar pandēmiju un karu Ukrainā, un tas viņos atstājis savu nospiedumu, bet viņi visi dzīvo enerģiski, visi ir personības, un tas rada cerīgu sajūtu.

Pusaudžu vecums ir dažādās nozīmēs sarežģīts periods, tāpēc filmas veidotājiem arī saskarsme ar jauniešiem ne vienmēr bija vienkārša, taču jaunieši novērtēja patieso interesi par viņiem un viņu dzīvēm – atzīst režisors Armands Začs, kurš ar Ivaru Selecki filmu veidoja ciešā kopsadarbībā.

Viena no filmas veidotājām arī Zane Ozoliņa, kura uzturēja regulāru saziņu ar galveno varoņu ģimenēm, lai saprastu, kas notiek viņu dzīvē un kurus notikumus visatbilstošāk dokumentēt. Viņas aicinājums ir – filmu skatoties, katram atcerēties, kāds viņš pats bija pusaudžu vecumā un gandrīz droši, ka tad ieraudzīsim viņos arī kaut ko no sevis.