“Bada spēles”, kas rāda un stāsta par Latvijas sabiedrības kolektīvo ēnu. Ar šādu vēstījumu savā personālizstādē nācis klajā mākslinieks Kristians Brekte. Gada laikā radīti dažāda veida darbi, kur, pārkāpjot robežas, mākslinieks ceļ gaismā neērtas un emocionāli sarežģītas tēmas sabiedrībā.

Akvareļu darbi ar bezpajumtniekiem, munificēti kaķi, uzraksti no vistu kauliem, neona izkārtnes, septiņi apokalipses priekštvēstneši jeb nelielas mītisku tēlu figūras, un arī tekstils. Ar šādiem simboliem “Maxim Boxer” galerijā, Rīgā, atklāta mākslinieka Kristiana Brektes personālizstāde “Bada spēles”, kurā drosmīgie ir aicināti aci pret aci sastapties ar personīgo un kolektīvo sabiedrības ēnu.

Kā stāsta izstādes kuratore Ieva Stalšene, ja skatās uz Kristiana radošo praksi gadu garumā, viņš vienmēr ir risinājis tēmas, kas sabiedrību mulsina, ir emocionālas un smagas, un par ko nav vēlmes domāt vai runāt.

Mākslinieks izstādē izceļ ēnu, piešķirot tai arī savu devu ironijas, asprātības un daudznozīmības. Ikdienas simboli apvienoti ar dzīves tumšajiem aspektiem. Akvareļu darbos parādās spilgti Rīgas ielu tēli – zudušās dvēseles jeb cilvēki, kurus bieži ignorējam, apokaliptiskas figūras, kas liek domāt par nākotni, un kaķu mūmijas, kas rāda, cik grūti ir izdzīvot dažādu jomu pārstāvjiem. Tas viss liek iepazīt sabiedrību, domājot par to – kas mēs esam?

Izstādes kuratore skaidro, ka, ignorējot ēnu, mēs paliekam nepilnīgi, un tādas kļūst arī mūsu attiecības un dzīve. Lai tiktu galā gan ar savu, gan kolektīvo ēnu, cilvēkiem tā ir jāpieņem, jo ēna nav tumsa un tajā ir daudz potenciāla.

Iespējams, daļai cilvēku, izdzirdot izstādes nosaukumu “Bada spēles”, rodas asociācijas ar rakstnieces Sūzenas Kolinsas tāda paša nosaukuma romānu sēriju. Kā stāsta Kristians Brekte, izstādē ir vērojamas atsauces uz šo darbu, jo gluži kā grāmatās, arī dzīvē ir sabiedrības daļa, ar kuru ir viegli manipulēt. Taču kopumā izstāde gan nav jāuztver kontekstā ar grāmatām.

Izstāde jau ir paspējusi nonākt sabiedrības uzmanībā, kur daļa cilvēku ir par to paudusi sašutumu un gan māksliniekam, gan darbiem veltīti asi vārdi, pārmetumi un aizvainojumi. Tiesa, izstādes kuratore atzīst, ka tas lieliski apliecina un pat pastiprina izstādes vēstījumu.

Līdzīgi izsakās arī Kristians Brekte, retoriski vaicājot – kā gan cilvēks spēj ko kritiski novērtēt pirms ir to redzējis pats savām acīm un iedziļinājies konkrēto lietu vēstījumā.

Izstādi ir iespējams aplūkot līdz novembra vidum, kur ar laiku “Bada spēlēs” pievienosies jauni dalībnieki jeb jauni izstādei veltīti mākslinieka darbi. Tāpat Kristians Brekte un Ieva Stalšene norāda, ka noteiktās dienās, apmeklētājiem būs iespēja satikt un par darbiem, un kolektīvo “ēnu” parunāt ar pašu mākslinieku un kuratori.