Iļģuciema apkaime Rīgā tradicionāli saistās ar Dzegužkalnu, Nordeķu muižu un arī sieviešu cietumu. Zinām, ka tā ir Raimonda Paula un Zigmunda Skujiņa bērnības zeme. Par šīs apkaimes īpašo atmosfēru vēsta tikko kultūras centrā ”Iļģuciems” atklātā laikmetīgās mākslas izstāde ”Caur manu|tavu logu”. Tajā piedalās četri Pārdaugavas mākslinieki, piedāvājot savu Iļģuciema redzējumu. Daži no izstādes darbiem jau raisījuši ažiotāžu skatītāju vidū, jo šķituši izaicinoši.

Līdz ar šo izstādi Iļģuciemā darbu sāk arī jauna mākslas galerija, kas apkaimē popularizēs laikmetīgo mākslu.

Agnese Čemme: ”Jā, šis ir tāds pilnīgi unikāls projekts šajā apkaimē. Tieši tāpēc arī tik ļoti nozīmīgs. Iniciatīva nāca no Pārdaugavas kultūras apvienības, un tā tapa šī galerija.”

Jaunajā galerijā tiekos ar vienu no tikko vaļā vērtās izstādes kuratorēm un arī dalībniecēm – mākslinieci Agnesi Čemmi. Galerija izveidota kultūras centra ”Iļģuciems” pirmā stāva telpā. Tā ir ļoti centrāla apkaimes vieta, kurai gandrīz visu laiku garām iet cilvēki un nu viņiem laikmetīgā māksla gluži vai pati pienāk klāt:

Viens no izstādes darbiem – Oto Holgera Ozoliņa skulptūru grupa ”Ganības” – atrodas ārā, skvēriņā pie jaunās galerijas. Un tas uzreiz piesaistījis apkaimes iedzīvotāju uzmanību, bet ne tādā veidā, kā mākslinieks bija paredzējis.

Viņa darbi veidoti no plastmasas caurulēm un atgādina dažādus dzīvniekus. Pašam autoram par pārsteigumu, daļa skatītāju tos interpretējuši daudz plašāk nekā pats autors un šai saistībā izcēlusies pat ažiotāža sociālajos tīklos.

Oto Holgers Ozoliņš: ”Dažiem vecākiem, kuri vēlas pasargāt savus bērnus, likās, ka tur ir saskatāmas nevis astes, bet kādas citas ķermeņa daļas šajos tēlos. Tas man likās ļoti interesanti. Man, piemēram, nekad nav licies, ka garām skrienošam sunītim vajadzētu uzvilkt bikses, jo tas, piemēram, varētu traumēt kādu bērnu. Tā kā skatītājiem iztēles lidojums ir bijis plašāks nekā man pašam. Bet es ceru, ka es kliedēju šo interesentu aizdomas. Es esmu priecīgs par šo cilvēku aktivitāti, kuri uztraucas un iesaistās. Bet patiešām tās ir tikai caurules, kas izskatās pēc zvēriem”.

Var novērot, ka bērni bez jebkādām aizdomām lielā izmēra skulptūras ļoti labprāt apdzīvo. To pamatā ir ideja par mūsdienu zvēriem, kas ikdienā sastopami Iļģuciema pagalmos, un tā ir dārza tehnika, kas jau sen aizstājusi gotiņas, aitas un kazas.

Mākslinieka Raita Hroloviča darbi savukārt redzami galerijas logos, tajos dominē sarkanā krāsa un ģeometriski raksti, piešķirot telpai īpašu enerģētiku.

Galerijas iekštelpā skatāmi Ievas Putniņas un Agneses Čemmes darbi. Agneses skulptūra ”Klejojošās kāpas” ir daudzslāņains darbs. Tajā ir atsauce uz vietējo ģeogrāfiju, jo apkaime uzcelta uz smiltīm, smiltis simbolizē arī kādreizējo stikla ražošanu apkaimē. Vērīgs skatītājs skulptūrā saskatīs flīģeļa aprises, kas iemieso no Iļģuciema nākušā Raimonda Paula radīto mūziku. Līdzās tam visam darbā ir personiskas atmiņas par pašas skolas gadiem Iļģuciemā.

Ievas Putniņas darbu centrā savukārt ir Iļģuciema kaķi – gan pagalma kaķi, gan lolojuma dzīvnieki, ko māksliniece uzgleznojusi uz Latvijas laukakmeņiem.

Laikmetīgās mākslas izstāde ”Caur manu|tavu logu” kultūras centra ”Iļģuciems” jaunajā galerijā apskatāma līdz augusta nogalei.