Izstāde Kara muzejā iepazīstina ar Zēdelgemas karagūstekņu nometnē tapušiem darbiem

Par radošumu kā izdzīvošanas veidu, par smeldzīgām ilgām pēc mājām un dzimtenes vēsta jaunā izstāde “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema”, ko šodien, 20. martā, atklās Latvijas Kara muzejā. Tās centrā ir mākslas darbi un amatniecības priekšmeti, ko latviešu karavīri savulaik izgatavoja Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tā kā tur nebija atbilstošu materiālu, tad mākslas darbi un rotas tapa no konservu kārbām, patronu čaulītēm, dēļu galiem un citiem nometnē pieejamiem priekšmetiem. Unikālākais bija Brīvības pieminekļa miniatūrs atveids, ko latviešu karagūstekņi izveidoja 1945.gadā par godu Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienai.

Izstāde ir izzinoša, aizkustinoša un arī pārsteidzoša, jo, redzot smalki izstrādātās koka lādītes ar latviskiem ornamentiem, metāla etvijas un skulptūriņas, grūti noticēt, ka tās gatavotas no pavisam neciliem sadzīves priekšmetiem.

Tie apliecina, ka cilvēka vajadzība radīt skaisto ir pārāka par apstākļiem, kā arī to, ka radīšana palīdz izdzīvot, saglabāt pašcieņu un nacionālo garu arī nebrīvē. Kā saka viena no izstādes veidotājām Inese Gātere – izstāde ir skats uz leģionāriem no ne tik ierasta skatu punkta.

Britu armijas pārraudzītajā Zēdelgemas nometnē Beļģijā no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam atradās vairāk nekā 11500 latviešu karavīru, kas bija dienējuši nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos. Tā bija slēgta tipa nometne ar dzeloņdrātīm, apsargiem, skarbiem apstākļiem, gūstekņi nezināja, kas viņus sagaida, bija trūcīgi ar ēdienu, ziemā barakās bija ļoti auksti.

Izstādē redzamajos zīmējumos fiksēta viņu ikdiena, attēlota ar dokumentālu precizitāti un nereti arī ar labu tiesu ironijas, ļoti bieži sastopams tēls zīmējumos ir sargtornis, stāsta izstādes veidotāji Jānis Tomaševskis un Inese Gātere.

Daudz ironijas ir arī zīmējumos, kas atspoguļo pārtikas trūkumu, viņu cauros zābakus un apģērbu, atkarību no tabakas. Tabaka bija nometnes valūta un kapitāls, latviešu karavīri arī savus mākslas darinājumus mēdza mainīt pret tabaku, ko viņiem sagādāja beļģu apsargi. Aiz dzeloņstiepļu žogiem tapa savi laikraksti un darbojās pašdarbības kopas.

Ļoti nopietni 1945.gadā karavīri gatavojās 18.novembra svētkiem, bija dievkalpojums, koncerts, parāde un nometne bija izdaiļota ar Latvijas kultūrtelpas elementiem, no kuriem vērienīgākais bija Brīvības pieminekļa miniatūrs atveids, izveidots no tā sauktā amerikāņu maisījuma, kas sastāvēja no utu pulvera, margarīna, cementa un vēl dažām sastāvdaļām.

Izstādē “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema” Kara muzejā ieeja ir bez maksas.