Atbildīgās iestādes vēl tikai apkopo informāciju par to, vai un kā jaunā vērtēšanas sistēma, kurā skolēniem vairs nav ļauts pārrakstīt neveiksmīgi nokārtotus pārbaudes darbus, ietekmējusi skolēnu sekmību. Tomēr jau tagad Valsts izglītības attīstības aģentūrā uzsver, ka svarīgākas par vērtējumiem ir zināšanas.
Atgādinot, kāpēc vērtēšanas sistēma mainīta, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina Latvijas Radio teic:
„Mēs vēlējāmies lai visās izglītības iestādēs būtu vienlīdzīgi principi, lai mums būtu skaidrs, ko mēs vērtējam, kad mēs vērtējam un kāpēc mēs vērtējam. Mainoties kopumā izglītības procesam, kur ir ļoti svarīgi, lai bērns pats prot mācīties atrast informāciju un zina, kā viņam virzīties uz priekšu, ļoti būtiska loma ir tam, ka šis vērtējums nav tas svarīgākais vairs procesa rezultāts, bet svarīgākais ir, kā mēs mācāmies, kļūdāmies, meklējam informāciju, kā mēs kļūstam labāk.”
Kad norādu, ka vērtējumi tomēr ir svarīgi gan tāpēc, lai tiktu nākamajā klasē, gan tos ņem vērā uzņemšanas konkursos, Šavalgina attrauc:
„Manuprāt, atbilde ir ļoti vienkārša: ja tu vēlies labu vērtējumu, tev ir arī jāiegulda darbs, un līdz ar to tas, par ko mēs visu laiku runājam, kā ieguldīt darbu mācību procesā, lai tas ir ļoti nozīmīgi, jēgpilni, svarīgi un vajadzīgi.”
Nevar nepiekrist, tomēr ieviešot spēkā esošo izglītības standartu, izglītības politikas veidotāji uzsvēra, ka jaunais izglītības saturs veidots tā, lai skolēni mācīšanās procesā nebaidītos kļūdīties. Vai vērtēšanas sistēma nav ar to pretrunā?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Vecāki un bērni
Komentāri (3)
No manas skolas šogad no darba priekšlaicīgi ir aizgājuši 3 skolotāji. Vēl 2 ir uz jautājuma zimes, viena jau guļ sli,mnīcā, sitas stāv rindā.
Ministrijas maksā ierēdņiem pa 5 000 eiro un vairāk prēmijās, bet jo vairāk maksā , jo lielāks bardaks. Un es neredzu risinājumu. Pirmais būtu jāsāk ar galvu - jāsakārto pati ministrijas struktūrvienība
Manuprāt, problēma ir daudz daudz dziļāka. Proti, skolēniem ir jāmācās ikdienā, nevis vienā vakarā jāsarauj mēneša laikā apgūtās tēmas. Bet kā notiek ikdienas mācibu darbs? Ir eksāmenu priekšmeti, kuros ir mācību grāmatas, ir darba burtnīcas, papildus mācību līdzekļi, visas papildstundas skolā tiek dotas un arī apmaksātas eksāmenu priekšmetos. Savukārt, tajos priekšmetos , kuros nav eksāmeni, nav mācību līdzekļi, pat slikti, pat izbrāķēti, bet to nav. Nav papildstundu, bet tieši otrādi, ir desmitiem ārpusskolas pasākumu un kavētās stundas netiek atgūtas, kabinetu tehniskais nodrošinājums biežāk ir vārdos, nekā darbos. Un galvenais - nedrīkstot uzdot mājas darbus. Stundas faktiski 40 min vietā notiek 35 min, 5 min starpbrīži, un tie paši ar acīm un prātu telefonos un pēcpusdienā bērni ir jau iztukšoti. Labi, ja ir sporta nodarbības, bet tas tad arī viss.
Un tad vēl paanalizejiet mācibu stundu norisi, kur atbalstošais personāls ir tikai eksāmenu priekšmetu stundās. Citu priekšmetu skolotājiem ar neadekvātiem skolēniem, pārpildītām klasēm, neesošiem mācību līdzekļiem pašiem jātiek galā.
Un tas nav normāli un manā sapratnē tā ir tikai un vienīgi valsts nespēja organizēt nozares sistēmu
Mūsdienu vērtēšanas sistēma, kas balstīta uz formatīvo un summatīvo vērtēšanu, šķiet labi pārdomāta teorētiskā līmenī, taču praksē tai ir vairākas problemātiskas puses, kuras būtu vērts pārskatīt gan no vecāku, gan skolotāju skatupunkta.
No vecāku skatpunkta:
Vecākiem nereti ir grūti izprast mūsdienu vērtēšanas sistēmu. Daudzi vecāki mācījās laikā, kad vērtēšana bija vienkārša — ar vienu atzīmi pie katra darba. Šodien viņiem jāsaskaras ar formatīvo un summatīvo vērtēšanu, no kurām formatīvā tiek dalīta vēl apakšsadaļās.
Turklāt nav vienotu, valstiski apstiprinātu vērtēšanas kritēriju — katra skola tos interpretē atšķirīgi, un pat vienas skolas ietvaros atšķirības pastāv starp dažādiem skolotājiem.
Vēl viens neskaidrs jautājums ir atzīmju svērumi (svars) — skolās tiek pielietotas atšķirīgas svēruma sistēmas, un bieži vien vecākiem netiek pietiekami skaidrots, kā tiek aprēķināta gala atzīme.
Īpaši jāpievērš uzmanība atzīmju noapaļošanai, piemēram, ja vidējā atzīme ir 5,5, daudzās skolās tā tiek noapaļota uz leju — uz 5. Vecākiem tas šķiet netaisnīgi. Turklāt šāda prakse nav noteikta kā obligāta — tā ir metodiska rekomendācija, nevis juridiska norma. Skolas var brīvi izvēlēties arī labvēlīgāku pieeju, taču lielākā daļa izvēlas stingrāko variantu, kas negatīvi ietekmē skolēnu motivāciju.
No skolotāju skatpunkta:
No skolotāju puses, šī sistēma ir ļoti apgrūtinoša un laikietilpīga. Lieliski strukturēta sistēma praksē kļūst par milzīgu administratīvu slogu. Skolotājam jāizstrādā vairāki darbu veidi, katram savi kritēriji, jāveic regulāras pārbaudes, jākonsultē skolēni, jāatgādina par nepabeigtiem vai neiesniegtiem darbiem, jāievada rezultāti sistēmās, jāuzrauga pārvērtēšanas u. c.
Tika veikta vidējā statistiskā aprēķina analīze (saite uz dokumentu tiks pievienota), kas parāda, cik daudz laika patērē skolotājs vienā mācību gadā, tikai pārbaudot uzdevumus. Piemēram, ja skolotājam ir 6 klases, tas aizņem vairāk nekā 20 darba dienu vien tikai pārbaudēm — neskaitot sagatavošanos, vērtēšanas kritēriju izstrādi un konsultācijas.
Tāpat kā vecākiem, arī skolotājiem nav vienotas vērtēšanas sistēmas — katrs izstrādā savus kritērijus, un rezultātā skolēns vienā un tajā pašā skolā var tikt vērtēts pēc dažādiem principiem.
Secinājums:
Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu vēlams pārskatīt vairākus aspektus vērtēšanas sistēmā:
ieviest skaidrākus un vienotākus kritērijus nacionālā vai pašvaldības līmenī;
precizēt nostāju par atzīmju noapaļošanu, īpaši gadījumos, kad vidējā atzīme ir robežvērtībā;
samazināt skolotāju administratīvo slodzi, ļaujot vairāk koncentrēties uz kvalitatīvu mācīšanu un individualizētu pieeju skolēniem.
Šobrīd vairāki aspekti sistēmā ir pārlieku sarežģīti, nepietiekami reglamentēti un demotivējoši gan skolēniem, gan skolotājiem.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X