Jautrs un arī smeldzīgs stāsts par novecošanu - jaunais iestudējums Nacionālajā teātrī

Jautrs, uzmundrinošs, bet vienlaikus arī nedaudz smeldzīgs stāsts par novecošanas tēmu ir Nacionālā teātra izrāde ”Kad atkal būsim jauni”, kas 5. februārī piedzīvos pirmizrādi. Tās pamatā ir lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga, kuras iestudējums Kauņā pirms diviem gadiem izpelnījās ļoti lielu atsaucību gan skatītāju, gan teātra kritiķu vidū. Četras galveno lomu tēlotājas visas saņēma Lietuvas teātra Gada balvu par labāko sieviešu lomu.

Arī mūsu Nacionālajā teātrī šīs lomas izspēlēs lielisks un ļoti interesants aktrišu kvartets. Bet izrādi iestudējis Latvijā labi pazīstamais lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. 

Izrādes centrā ir četras dāmas labākajos gados, kas ieradušās uz bērēm, lai atvadītos no laba drauga, savā ziņā viņām visām liktenīga vīrieša. Katra no viņām ir ar savu dzīves uztveri un savu pareizo viedokli, tāpēc – atvadu brīdi gaidot – viņu diskusijas kļūst arvien spraigākas un karstākas. Irēna ir saposusies viskrāšņāk un lepojas ar to, ka ir atkal atradusi mīlestību.

Četru dāmu lomās iejūtas lielisks un visai neparasts aktrišu kvartets. Saspēlē ar Nacionālā teātra aktrisēm Indru Burkovsku un Daci Bonāti darbojas viesmākslinieces - Valmieras teātra aktrise Baiba Valante un Dailes teātra ilggadējā aktrise Akvelīna Līvmane, kura priecājas par sirsnīgo gaisotni, kopīgi strādājot pie izrādes.

Uz skatuves gan starp četrām dāmām ir visai sīva sacensība katrai par savu taisnību, kurā komiskais mijas ar smeldzīgām un eksistenciālām pārdomām.

Lietuviešu autores Daivas Čepauskaites luga ir pārcelta uz Latvijas situāciju un vidi, un – kā izrādās – tas bijis pat ļoti sarežģīti, jo – lai arī mēs esam tuvākās brāļu tautas – bēru tradīcijas un viss ar to saistītais abās valstīs ļoti atšķiras. Arī lugā ietverto filozofisko slāni šī iemesla dēļ latvieši nolasa citādāk nekā lietuvieši – skaidro izrādes režisors Rolands Atkočūns.