Onkoloģija, retās slimības un diagnostika – tās ir medicīnas nozares, kur visbiežāk ārstēšana izmaksā ļoti dārgi un dažkārt vienkāršajam iedzīvotājam ir pat nesasniedzama. Kāpēc tas maksā tik daudz? Kā norāda nozares eksperti, medicīnas un farmācijas jomā zinātne strauji attīstās, ilggadējie pētījumi prasa lielus ražotāju ieguldījumus, kas savukārt ietekmē zāļu cenas. Kāpēc tās bieži vien sasniedz astronomiskus augstumus?

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nesen pirmo reizi Latvijā tika veikta gēnu terapija smagi slimam zīdainim, par to vēstīja Latvijas TV raidījumā ”De facto”. Tas bijis iespējams, jo Latvijā jau vairākus gadus veic zīdaiņu skrīningu, lai maksimāli ātri atklātu iespējamu saslimšanu. Kā vēsta raidījums, kāda māmiņa neilgi pēc mazuļa piedzimšanas saņēmusi zvanu no slimnīcas, ka skrīnings uzrāda aizdomas par spinālo muskuļu atrofiju.

Spinālā muskuļu atrofija ir iedzimta slimība, kas var postoši ietekmēt brīvu muskuļu kustību un jau pirmajā dzīves gadā bērniņš var zaudēt spēju kustēties. Šīs diagnozes rezultātā mazulis nespēj pats noturēt galviņu, velties un līdz ar to pilnvērtīgi attīstīties. Ja to neārstē, tad mazuļi, kuriem ir slimības smagākā forma, nedzīvo ilgāk par diviem gadiem.

Lai gan Latvijā šo slimību ārstē un ārstēšana norit visu cilvēka dzīvi, šajā gadījumā lemts par labu kādam medikamentam, ko nepieciešams ievadīt vien reizi dzīvē. Bet ir āķis. Šis ir viens no gadījumiem, kad ārstēšanas izmaksas ir neiedomājami dārgas, šo zāļu cena ir 2,63 miljoni eiro. Lai sargātu mazuļa un vecāku identitāti, raidījumā neizskan viņu patiesie vārdi. Mazuļa māmiņa arī nevēlējās runāt ar Latvijas Radio.

Viss notikušais ir bijis liels pārbaudījums jaundzimušajam un viņa vecākiem, tādēļ šobrīd viss, ko viņi vēlas, ir priecāties par savu mazuli un vērot, kā viņš aug un attīstās.

Kā stāsta Bērnu slimnīcas neirologs Mikus Dīriks, kopš pagājušā gada aprīļa ikvienam jaundzimušajam veic diagnostiku, vai viņam nav kāda gēnu mutācijas, no kuras atkarīga šīs slimības attīstība nākotnē. Skrīnings ļauj laikus uzsākt ārstēšanu, negaidot, kad parādīsies simtomi.

Līdz šim šāda gēnu mutācija ir konstatēta trīs jaundzimušajiem pirms simptomu parādīšanās.

Patlaban Latvijā ir pieejami trīs valsts apmaksātu zāļu terapijas veidi šīs slimības ārstēšanai; tajos atšķiras vien medikamentu uzņemšanas veids un biežums. Līdz ar zinātnes attīstību pašlaik pieejama kļuvusi gēnu terapija, kas veicama vienu reizi mūžā. Vecāki piekrita to veikt savam mazulim, stāsta Mikus Dīriks.

Šīs injekcijas oficiālā cena ir 2,63 miljoni eiro, taču Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam ir izdevies panākt vienošanos ar zāļu ražotāju un summu samazināt. Gala cenu puses gan nenosauc. Salīdzinājumam var minēt: četrreiz gadā injicējamo zāļu vienas devas maksimālā cena ir 101 tūkstotis eiro (101 604 eiro), šī ārstēšanās nepieciešama visa mūža garumā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Gēnu terapija turpretī nepieciešama vienreiz; rezultāti redzami jau dažos gados un mazulis aug un attīstās kā jebkurš vesels bērns.

Kā īsti veidojas zāļu cena un kā tas iespējams, ka viena injekcija var maksāt miljonus? Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, veselības ekonomikas eksperte Daiga Behmane skaidro, ka medicīnas nozare strauji attīstās, un daudzām slimībām, kuru ārstēšanai vēl pirms neilga laika nebija zāļu, pašlaik jau ir izstrādāti medikamenti. Attīstās arī biotehnoloģijas, kļūst pieejama personalizētā medicīna un savu artavu dod arī mākslīgais intelekts. Līdz ar to medicīnisko tehnoloģiju izpētes process kļūst sarežģītāks un arī dārgāks.

Tā kā izpētes laikā jāievēro ļoti strikti noteikumi, pētniecība ilgst gadiem ilgi. Tas viss nepieciešams, jo augstās medicīniskās tehnoloģijas ir ļoti bīstamas un bez pārbaudēm pacienti tās nemaz nedrīkst izmantot, stāsta Daiga Behmane.