Pēdējos gados arī Latvijā izgaismoti gadījumi, kad garīdznieki tiek apsūdzēti par seksuāla rakstura noziegumu pastrādāšanu. Viņi izmantojuši savu autoritāti un seksuāli izmantojuši nepilngadīgus bērnus vai cilvēku, kuram ir garīga rakstura traucējumi. Vai likums šajos gadījumos ir gana bargs un ko dara reliģiju institūti, lai nepieļautu šādas situācijas?

Kāds 83 gadus vecs babtistu mācītājs Talsu novadā četrus gadus ir apmierinājis savu dzimumtieksmi ar piecām meitenēm, kuras tolaik bijušas vien 7 - 16 gadus vecas. Viņš, izmantojot bērnu uzticību un savu autoritāti, būdams draudzes mācītājs veicis seksuāla rakstura darbības un četros gadījumos tas noticis arī bērnu bezpalīdzības stāvoklī. Tagad šis, nu jau bijušais mācītājs, ir tiesāts un viņam piespriesti 10 gadi cietumā un trīs gadi probācijas uzraudzībā. Lai gan Talsu pusē šī persona ir labi zināma, tiesas spriedums ir anonimizēts, tādēļ viņa personas datus nav atļauts atklāt.

Kādā citā gadījumā Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs tiek apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret mazgadīgu bērnu. Prāvests vēlējies apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni un veicis seksuāla rakstura darbības ar personu, kas jaunāka par 16 gadiem, izmantojis viņas bezpalīdzības stāvokli, kā arī izmantojis cietušās uzticību un savu autoritāti.

Apsūdzētais prāvests pēc novadīta dievkalpojuma Romas katoļu baznīcas telpās palicis divatā ar cietušo un veicis savas netiklās darbības, paļaujoties uz to, ka nav liecinieku, un bērns neapzinās viņa veikto darbību īsto nozīmi. Apsūdzētais gan noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, un vēl notiek tiesas process. Tomēr, kā ziņots portālā “katolis.lv”, Dambergs ir atbrīvots no prāvesta pienākumiem.

Trešajā skaļi izskanējušā gadījumā Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa kopā ar citu personu ir apsūdzēts līdzīgā lietā. Zeiļa apsūdzēts par cilvēku tirdzniecību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā personu grupā, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli.

Šī gada septembra beigās Rīgas pilsētas tiesa viņam piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus cietumā, kā arī noteica probācijas uzraudzību uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Visi šie gadījumi ir pret baznīcas būtību, jo šajos nodarījumos cietis ir bērns vai cilvēki, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, tā saka Latvijas universitātes Teoloģijas profesore, mācītāja Dace Balode.

Nenoliedzami ikviens no šiem nodarījumiem būtiski ietekmē baznīcas pastāvēšanu un arī sabiedrības attieksmi pret to. Bieži vien baznīcas izvēlas slēpt šādus gadījumus, baidoties no sabiedrības nosodījuma. Tāpat pēdējos 10 gados ārpus Latvijas šādi skandalozi gadījumi ir nākuši gaismā ne vien no katoļu baznīcas, bet arī anglikāņu, luterāņu, protestantu baznīcas, kuras ir atzinušas un ļāvušas runāt upuriem, pret kuriem ir notikusi seksuāla uzmākšanās.

Baznīcai būtu jābūt gana stiprai, lai skaļi runātu par šādiem gadījumiem un būtu jāpauž savs nosodījums publiski pārliecināta ir mācītāja Dace Balode.