Kad palīdzība kļūst par mērķi: kā dezinformācija ietekmē NVO darbu Eiropā

Eiropā pieaug uzbrukumi nevalstiskajām organizācijām (NVO), tā savā jaunākajā ziņojumā secinājusi asociācija „Eiropas Pilsoniskais forums”. Šādas bažas paudušas arī 600 Eiropas nevalstiskās organizācijas, tostarp sešas no Latvijas, kas aprīlī publiskoja atklātu vēstuli, aicinot cīnīties pret uz tām vērsto dezinformāciju.

Kādas nevalstiskās organizācijas visbiežāk saskaras ar uzbrukumiem un kā pret to cīnīties? 

Vispirms jāuzsver, ka ir būtiski nošķirt pamatotu kritiku no politiski vai ideoloģiski motivētiem uzbrukumiem nevalstiskajām organizācijām. „Euranet” pētījumā norādīts, ka visbiežāk uzbrukumi tiek vērsti pret trim NVO grupām, kas darbojas migrācijas, LGBTQ+ un dzimtes, kā arī vides aizsardzības jomās.

Migrācijas jomā dezinformācija visbiežāk izpaužas kā aplami dati par migrantu skaitu un maldinoši apgalvojumi par viņu saistību ar noziedzību. Šāda dezinformācija lielākoties tiek vērsta pret migrantiem kopumā, taču uzbrukumi galvenokārt ir vērsti pret tām organizācijām, kas palīdz bēgļiem.

Piemēram, Eiropas Parlamenta ziņojumā Čehijas "Helsinku komiteja" norādījusi, ka dezinformācija būtiski apgrūtina tās centienus palīdzēt bēgļiem. Kā piemēru tā min kādu nu jau neaktīvu čehu neonacistu tīmekļvietni, kas bija publicējusi organizāciju un aktīvistu sarakstu, kuri palīdz bēgļiem, un nodēvējusi viņus par “tautas ienaidniekiem”.

Ar migrāciju saistīta dezinformācija veicina naidīgumu ne tikai pret pašiem migrantiem, bet arī pret organizācijām, kas tiem sniedz palīdzību – jo, ja bēgļi tiek attēloti kā “slikti” (drauds sabiedrībai), tad automātiski slikti šķiet arī tie, kuri viņiem palīdz.