Kāpēc opozīcija turpina pieprasīt demisijas, ja tas līdz šim nav devis rezultātu?

Vēlme vadīt valsti, varas kāre vai nemitīgas spriedzes uzturēšana? Premjeres Evikas Siliņas no “Jaunās Vienotības” valdība strādā jau vairāk nekā divarpus gadus. Šajā laikā ministri un pati premjere piedzīvojuši neparasti daudz demisijas pieprasījumu Saeimā. Varētu pat teikt, rekordlielu skaitu. Dažbrīd pat teju katru nedēļu kādam prasīts atkāpties no amata. Taču rezultāts nemainīgs – neviens nav kritis. Eksperti skaidro, ka tas nav tikai par valdības gāšanu. Tā ir arī cīņa par ietekmi un dienaskārtību, vienlaikus uzturot spriedzi koalīcijā, kas jau no sākuma veidota kompromisos un nav bijusi līdz galam stabila.

Kāpēc opozīcija turpina pieprasīt demisijas, ja tas līdz šim nav devis rezultātu? 

Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” valdību vada kopš 2023. gada 15. septembra. Šis laiks koalīcijai nav bijis viegls – domstarpības, valdības šūpošanās, ministru maiņas, sarežģītā ģeopolitiskā situācija un ieilgušas problēmas iekšpolitikā, bieži liekot pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Turklāt jau rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas.

Arī Saeimas opozīcija likusi pasvīst. Šo nepilnu trīs gadu laikā iesniegti 25 lēmumprojekti, pieprasot vairāku ministru un premjeres atkāpšanos no amata.

Lēmumprojekts par neuzticības izteikšanu ir viens no Saeimas parlamentārās kontroles instrumentiem, ko parasti iesniedz opozīcija, rosinot balsot par konkrēta ministra vai premjera demisiju. Seko debates, kurās politiķi argumentē par un pret, un amatpersonai ir iespēja skaidrot savu rīcību. Pēc tam notiek balsojums. Ja vairākums atbalsta neuzticības izteikšanu premjeram – krīt visa valdība, ja ministram – tikai viņš zaudē amatu. Ja vairākums neatbalsta, lēmumprojekts tiek noraidīts un amatpersona turpina darbu.

Līdz šim visvairāk jeb seši demisijas pieprasījumi bijuši pašai valdības vadītājai. Tālāk seko bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens no “Progresīvajiem” ar pieciem, bet trešajā vietā – ar četriem – ir kādreizējais ārlietu ministrs un premjers Krišjānis Kariņš. Citiem ministriem to bijis mazāk – divi vai viens. No 14 ministrijām sešās – Tieslietu, Veselības, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, Zemkopības un Labklājības ministrijā – Saeimā nav skatīts neviens demisijas pieprasījums.