Kas pēdējos trīs gados mainījies Latvijas aizsardzībā? Nākamnedēļ apritēs trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Latvija ne tikai sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, bet arī būtiski attīstījusi savu aizsardzību. Dzīvojot blakus agresorvalstij Krievijai, tas ir īpaši svarīgi, tāpēc palielināts finansējums, stiprināti bruņotie spēki un attīstīta militārā industrija. Kas tieši ir paveikts un vai šie pasākumi padarījuši Latviju drošāku?

"Šo trīs gadu laikā Latvijas aizsardzība ir būtiski attīstījusies visās jomās," uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš stāstīja, ka ir pieaugusi gan sabiedrības izpratne par kopīgo atbildību agresorvalsts draudu priekšā, gan apziņa, ka jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Tāpat nostiprinājusies izpratne par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai.

"Mēs esam ieguldījuši savos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), to spējās. Ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kājnieku kaujas mašīnas, ko mēs iegādājamies, kas jau ienāk mūsu spēkos, bet, protams, ienāks arī tuvākajā laikā. Ir atjaunots militārais obligātais valsts aizsardzības dienests. Ir izvietota NATO daudznacionālā brigāde šeit uz vietas. Brīdī, kad ir eksistenciāli jautājumi, apdraudējumi mūsu valsts brīvībai, drošībai, es domāju, ka tad mēs visi esam absolūti vienoti. Tā kā šeit, aizsardzībā, ir tas apliecinājums mūsu vienotībai, mūsu spējai mobilizēties. Tas nenozīmē, ka nav jādara vēl – mājasdarbu ir vēl atliku likām," pauda Sprūds.

Sprūds norādīja, ka arī turpmāk jāattīsta visas aizsardzības jomas – no munīcijas līdz modernajām tehnoloģijām, īpašu uzsvaru liekot uz dronu armijas izveidi un pretdronu sistēmām.

Viņš atzina, ka agrāk aizsardzībai pievērsta nepietiekama uzmanība, taču tagad Latvija aktīvi attīsta gan pretgaisa aizsardzību, gan citus stratēģiski svarīgus virzienus.

Turklāt arī finansiāli Latvija aizsardzībā iegulda arvien vairāk. Šī gada valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība. Vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta Latvija atvēl aizsardzībai. Nākamgad valdība apņēmusies aizsardzībai atvēlēt vismaz 4% no IKP, bet tālākajos gados jau 5% no IKP.