Kas nākamos četrus gadus pārvaldīs Latvijas Sabiedrisko mediju? Atbildi uz šo jautājumu līdz Jāņiem apņēmušies sniegt politiķi. Pašreizējās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībā ir paveikts vēsturisks, bet neviennozīmīgi vērtēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas process. Bet tuvākajā nākotnē apvienotajam medijam ne tikai formāli, bet arī pēc būtības jāsāk strādāt vienoti. Turklāt politiski nokaitēts un neatrisināts arvien ir jautājums, vai sabiedriskajā medijā ir vieta krievu valodai. Šis aspekts ir galvenais, kādēļ daļa politiķu grib uzraugošās padomes nomaiņu pret nacionālkonservatīvāku.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbu sāka pirms četriem gadiem. To izveidoja, lai sabiedriskajiem medijiem būtu savs kapitāldaļu turētājs un darba pārraugs, savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome kā visu mediju uzraugs nebūtu interešu konfliktā, vienlaikus esot gan Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas īpašniece, gan darba kontrolētāja.

Jaunajā padomē Saeima pēc konkursa rīkošanas izvirzīja mediju uzrauga locekli Jāni Eglīti. Toreizējais Valsts prezidents pieteica žurnālisti Sanitu Upleju-Jegermani. Bet Ministru kabinets kopā ar nevalstiskajām organizācijām rīkotā konkursā izvēlējās Jāni Siksni, kam bija ilggadēja pieredze Latvijas Radio. Siksnis gadu no gada pārapstiprināts par padomes priekšsēdi.

Siknsis atzīst, ka panākt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu izdevās tikai ar papildu budžeta naudas dabūšanu. 2023. gadā abi mediji dotācijās no valsts saņēma 40 miljonus eiro, bet nākamā gada plānā ir jau par 50 procentiem lielāks finansējums jeb 61 miljons eiro.

Lai ikvienam sabiedrības pārstāvim būtu iespēja vērtēt radio un televīzijas darbu, padome arī izveidoja sabiedrisko mediju ombuda posteni. Savukārt nupat konkursā izvēlēta apvienotā medija galvenā redaktore. Turpmākais padomes darbs būs panākt, lai sabiedriskais medijs vienots kļūst arī praktiski, nevis tikai formāli, vairāk veidojot kopsaturu, attīstot dažādas satura platformas atbilstoši cilvēku paradumiem, kā arī pilnveidojoties tehnoloģiski un ar jaunām studijām.