Jebkura aizņemšanās ir attaisnojama ar divām lietām: 1.Tā dos iespēju rītdien gūt lielākus ienākumus, turklāt, papildus aprēķins - rītdienas ienākumiem ir jābūt ar uzviju virs kredīta procentmaksājumiem. 2. Iepriekš neparedzamas krīzes seku mazināšanai un to ietekmes uz nākotni novēršanai. Bet arī šajā gadījumā ir jābūt skaidram plānam, kā palielināt nākotnes ieņēmumus vai samazināt tēriņus, lai aizņemto naudu varētu atdot. Visos pārējos gadījumos aizņemšanās ir rītdienas apzagšana. Turklāt, ja tas notiek ilgstoši, procentmaksājumi var paaugstināties līdz līmenim, kas vairs nav paceļams.

Ar izaugsmes ekonomikai kontrindicēto, pseidokreisi populistisko diferencēto neapliekamo minimumu, kas ne tikvien palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībā ar un bez bērniem, bet - pats sliktākais - veicināja Tautsaimniecības konzentrēšanos zemākas pievienotās vērtības segmentos un kavēja Tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības segmentiem, kā arī ar pārmērīgu administratīvo slogu un pārvaldes aroganci, esam iekļuvuši atpalicības un zemu ienākumu slazdā. Mūsu IKP uz iedzīvotāju ir zemākais Baltijā un ne tikai. Ja mūsu ekonomika būtu attīstījusies līdzīgi kā kaimiņvalstīm, tad mūsu IKP būtu par 10 līdz 12 miljardiem lielāks, turklāt, 7 līdz 8 miljardi būtu tieši mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā, bet 3 līdz 4 miljardi papildinātu valsts budžetu un nebūtu ne jāmeklē 850 miljoni, ne katru gadi par pāris miljardiem "jābrauc dziļāk" parādos. Ļoti žēl, bet tie, kuri Latvijā sevi sauc par progresīvajiem, patiesībā arī ir pseidokreisi populisti, jo viņu piedāvātā progresivitāte izriet no atalgojuma lieluma, nevis no ienākumu līmeņa uz mājsaimniecības locekli.

Ar katru gadu vairāk atpaliekam no kaimiņvalstīm, un ar katru gadu dziļāk grimstam parādos.