Katrai sievietei būtu vajadzīga vecmāte. Saruna ar Vecmāšu asociācijas vadītāju

Vecmātes loma veselības aprūpē ir ļoti plaša, tā neskar tikai laiku ap dzemdībām - atzīst Latvijas Vecmāšu asociācijas vadītāja Linda Veidemane. Vecmāšu loma stiprināta Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā. Kāpēc vajadzīgas nākamgad plānotās vecmātes vizītes jauno māmiņu mājās, par ko vecmātes var runāt ar bērniem un jauniešiem un kā uzlabot mājdzemdības - par to saruna ar Vecmāšu asociācijas vadītāju Lindu Veidemani.

Paredzams, ka 1. janvārī atkal būs medijos ziņas, kurā pilsētā kurš pirmais piedzimst - puika vai meitene. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc tas dzimums ir tik būtisks. Vai, jūsuprāt, tam ir nozīme?

Linda Veidemane: Nē, es arī nekad neesmu šo sapratusi, teikšu godīgi. Ir forši zināt, ka ir piedzimis pirmais šī gada bērniņš, bet vai tas ir puika vai meitene - nezinu.

Šis gads varētu būt rekordslikts tieši zemās dzimstības dēļ. Kādas ir jūsu domas, kā to varētu uzlabot un kas ir galvenie iemesli?

Linda Veidemane: Jā, diemžēl šis gads tiešām būs ļoti, ļoti skumīgs, skatoties uz Latvijas demogrāfiju. Par atbildēm katrs spekulē, kas ir tie iemesli, kādēļ dzimst mazāk bērniņu.

Viena no atbildēm, par ko mēs esam runājuši savās aprindās, ka ir jāņem vērā, ka šobrīd dzimst bērni tiem cilvēkiem, kas paši ir dzimuši 90. gados. Tad arī bija diezgan zema dzimstība. Līdz ar to tas bija sagaidāms, ka demogrāfiskā bedre būs.

Otrs faktors, kas varētu noteikti padarīt šo situāciju skumīgāku ir ģeopolitiskā nedrošība. Tāpat arī es domāju, ka šobrīd ģimenēs – vismaz man zināmās – ir diskusijas par atbalstu ģimenēm Latvijā, tāpat par izglītības sistēmu, veselības aprūpes sistēmu. Noteikti, ka tas arī kaut kādu lomu spēlē. Vai tas ir izšķirošais – diez vai, jo var jau teikt, ka arī pēckara gados bērni dzima un vienmēr bērni ir dzimuši neatkarīgi no ekonomiskās situācijas. Protams, jāņem arī vērā tas, ka kopumā Rietumu pasaulē bērni dzimst mazāk. Cilvēki izvēlas karjeru, komfortablu dzīvi un tikai tad domā par bērniem.