Pēc vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām mēru un vietnieku krēslos drīkstēs iesēsties tikai politiķi, kas saņems pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Kopš pērnās vasaras tāda prasība jau ir spēkā arī pašvaldību izpildvaras vadībai. To rosināja Valsts prezidents, argumentējot, ka tas ir valsts drošības jautājums. Taču pašvaldību iedzīvotājiem, kas izvēlas mērus un algo izpilddirektorus, nemaz nav tiesību uzzināt, vai sabiedrības padotajiem ir pielaide valsts noslēpumam un uz cik ilgu laiku tā ir.

Ideja par to, ka speciāla pielaide darbam ar valsts noslēpumu ir nepieciešama arī pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, Rīgas pilī piedzima pirms valsts svētkiem 2023. gada novembrī.

"Tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju, ar valsts aizsardzības plānošanu, ar civilās aizsardzības plānošanu. Un es rosināšu noteikt kā obligātu valsts noslēpuma pielaides prasību pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem, izpilddirektoriem," toreiz pauda   Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš tūlīt arī paskaidroja, kādi būs valstiskie ieguvumi: "Tādā veidā būtiski uzlabojot sadarbību starp pašvaldībām un par valsts drošību, aizsardzību un iekšlietām atbildīgajām institūcijām."

Tātad, saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā pašvaldību vadītāji ar pielaidi kabatā varēs labāk sadarboties paši, kā arī ar daudzajām drošības iestādēm. Drīz vien prezidenta ideja nonāca Saeimā, kas ne bez emociju klātbūtnes prezidenta ideju ietērpa likuma izskatā.

Pašvaldību pirmajām personām un mēru vietniekiem noteikums par obligātu pielaidi valsts noslēpumam būs spēkā no gaidāmās vasaras – pēc kārtējām vēlēšanām. Savukārt jau no pērnās vasaras pielaide noslēpumam ir nepieciešama pašvaldību izpilddirektoriem un to vietniekiem. Valsts drošības dienests pusgadu vētīja 43 pašvaldību izpildvaras augstākās amatpersonas.