19. novembrī aprit 1000 dienas, kopš Krievijas sāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Dienu iepriekš Kijivas sirdī sanākušie ukraiņi pauda dažādus viedokļus par šo karā pavadīto laiku. Aptaujātos gan vienoja ne tikai skumjas par cīņās kritušajiem, bet arī ticība Ukrainas uzvarai pār iebrucējiem.

Kluss dienas vidus vecās Kijivas sirdī – Mihailivska laukumā. Vējš purina karogus pie karā kritušo karavīru piemiņas mūra. Uz zemes dziest pa kādai svecītei, bet gaisā virmo viegla mārtiņrožu smarža. Tūkstošās dienas priekšvakarā te, uz piemiņas mūra vairs nav nevienas brīvas vietas pat mazmazītiņai bildītei – siena jau ir pilnībā noklāta ar tūkstošiem, varbūt desmitiem tūkstošiem karā kritušo varoņu sejām.

Otrpus mūrim – baznīcā valda rosība. Cilvēki nāk aizlūgt par tuvajiem. Noliek svecīti, promejot pārmet krustu un paceļ acis uz zvanu torni –  tieši te katru dienu pulksten 12 baznīcas zvani atskaņo Ukrainas himnu.

Baznīcas pakājē esošajā laukumā prāvs bērnu pulciņš atnākuši apskatīt Ukrainas armijas karā iegūtas trofejas – tankus, bruņutransportierus un cauršautas automašīnas. Vairāki puikas un meitenes arī uzkāpuši uz viena no bruņutransportieriem un vicina ukraiņu karodziņus.

Prasīti, kā tur, augšā uz bruņutransportieriem ir, viņi atbild, ka normāli un forši. Viņi ar šo kaujas mašīnu braukšot uz Maskavu.

Arī noskaņojums bērniem pirms pilna apmēra kara 1000. dienas neesot slikts. 

"Normāli! Es tagad guļu gaisa trauksmes laikā un arī raķešu uzbrukuma laikā," stāstīja mazā meitene Saša.

"Kara sākumā mēs gulējām vannasistabā, bet tagad mēs mierīgi guļam koridorī. Ja arī tur ir kaut kādi spriedzieni, es neko vairs nedzirdu – vienkārši guļu mierīgi," piebalsoja Nastja.

"Ja gaisa trauksme notiek kontroldarba laikā, tad ir vismaz kaut kāds prieks! Ja notiek vienkārši tāpat, tad ir ļoti žēl. Bija tāds gadījums, kad skolā netālu no manis raķeti notrieca. Tad bija ļoti bail," turpināja Saša.

Arī turpat sastaptajiem pieaugušajiem Latvijas Radio vaicāja, ko viņiem nozīmē pilna apmēra iebrukuma 1000 dienas. 

"Tās ir sāpes, traģēdija. Šodien uz Odesu atlidoja [raķetes un droni] – kaudze līķu. Sumos – kaudze līķu un tā tālāk. Bet Eiropa sēž un skatās. Ēd pīrādziņus, uzdzer tēju un saka, ka ir satraukta. Tā es to redzu," skarbi vērtēja Petro.

"Tās ir šausmas, jo tas, ka iet bojā cilvēki.. to nevar izstāstīt," atbildēja Svitlana.

"Tūkstots dienas pilna apmēra karam nozīmē, ka Ukraina tic Dievam un saviem spēkiem un cer, ka starptautiskie partneri pieturēsies pie kristiešu principa saglabāt mūsu dzīvības, lai nākotnē mēs varētu palīdzēt glābt viņu dzīvības," tikmēr pauda Jurijs.

Pēdējo tūkstots dienu laikā Ukraina nemitīgi piedzīvojusi uzbrukumus ar raķetēm, kaujas, droniem vai vadāmajām aviobumbām.