Par daudzu gadsimtu seniem apbedījumiem un to pieminekļiem Rīgas senākajos kapos. 10. decembrī atvērs filoloģijas zinātņu doktora Jura Millera grāmatu par Torņakalna kapiem. Jaunākais izdevums turpina pagājušajā gadā aizsākto sēriju par Rīgas kultūrvēsturiskajām kapsētām. Pērn autors izdeva biezu grāmatu “Lielie kapi Rīgā”. Ko interesantu Juris Millers atklāja, pētot Torņakalna kapsētu, un kāpēc daudzi pieminekļi laika gaitā tur ir pazuduši?
Aiz režģotajiem Torņakalna kapu vārtiem ar A4 izmēra grāmatu rokās mani sagaida tās autors Juris Millers. Viņam līdzās Torņakalna attīstības biedrības vadītājs, Rīgas domes frakcijas „Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība” deputāts Valdis Gavars. Abi aicina pievērst uzmanību kādus divus metrus augstajiem kapu vārtu koka stabiem, kas esot saglabājušies vēl no cara laikiem.
Milleram izdevies noskaidrot, ka kapu pirmsākumi meklējami jau 14. gadsimtā jeb 400 gadus agrāk, nekā uzskatīja līdz šim. Tiesa tik seni kapakmeņi nav atrodami. Bet neatkarīgi no tā Torņakalna kapsēta ir senākā dabā apskatāmā apbedījumu vieta Rīgā – secina autors, sakot, ka pārējie tā laika kapi galvaspilsētā vairs nav apskatāmi.
Savukārt apkopot vēsturiskās liecības par viduslaiku kapsētu blakus Rīgas Lutera draudzei mudinājis Valdis Gavars – stāsta Millers.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X