Klīniskajā barošanā uzturs apmaksāts, bet parāk maz ir valsts apmaksātu speciālistu slodžu

Tie cilvēki, kuri nevar uzturu uzņemt dabiskā veidā un enterālais uzturs jāievada, piemēram, caur stomu vēderā, un arī tie, kuriem nepieciešams medicīniskais papilduzturs, var tikt par valsts naudu mājās paēdināti. Proti, saņemt klīnisko barošanu. Pēdējos gados valsts šo uzturu pilnībā apmaksā. Taču arvien vairāk cilvēku uzzina par šo pakalpojumu, un pacientu skaits Latvijā aug. Tāpēc arvien sāpīgāks kļūst cilvēkresursu jautājums – valsts apmaksāto uztura speciālistu slodžu ir par maz un šajā specifiskajā jomā izšķiroši svarīga ir pacientu un viņu tuvinieku izglītošana, Latvijas Radio uzzināja Rīgas Austrumu slimnīcā. 

Grūti pat iedomāties, ka vēl tik nesen – līdz 2020. gadam – Latvijā neapmaksāja enterālo un parenterālo uzturu. Slimnīcā nodrošināja, mājās – nē. Īss skaidrojums – tas ir vienīgais ēdiens un dzēriens tiem cilvēkiem, kas nespēj uzturu uzņemt dabiskā veidā – pacientiem ar dažādām diagnozēm.

„Onkoloģija, gan barības vadā, gan mutē. Dažādas neiroloģiskas slimības, arī neirodeģeneratīvas. Gan arī pēc insultiem, kad cilvēks nevar vienkārši norīt pārtiku.”

Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste uztura jomā asociētā profesore Laila Meija stāsta, ka enterālo pārtiku ievada tieši ar zondi gremošanas traktā, bet perenterālā barošana ir caur vēnu.

„Paliek zils, un spēka nav, un ēst viņš neēd neko. Bet šis viņu uztur pie dzīvības. ”

Tā ir Biruta. Viņas dēlam, vīrietim pusmūžā, pirms pāris mēnešiem atklāja neoperējamu ļaundabīgu audzēju. Tagad medicīniskais papilduzturs ir viņa gandrīz vienīgais ēdiens un dzēriens. To viņš uzņem caur muti, un izbauda garšu – zemeņu, šokolādes, vismīļākā ir kafijas. Piedāvājumā arī zirnīšu. Šis papilduzturs ir dārgs – Biruta vienubrīd pārliecinājās.

„Nu, viena pudelīte mazā maksā 5 eiro, mēs jau divas nedēļas pirkām bišķiņ. Pa bišķiņam(…) konsultāciju”

Un ar vienu dienā nepietiek?

„Nē, mīļā, tādas pudelītes vajadzētu sešas dienā. Ja gribētu nodrošināt tās kalorijas. Tas taču nav iespējams.”

Pirms sešiem gadiem pacientu stāsti bija sirdi plosoši. Tad summas vismaz enterālajai pārtikai, visticamāk, bija mazākas. Taču, ja nebija to 300, 400 vai vairāk eiro mēnesī šim vienīgajam uzturam, kāds lūdza ziedojumus, kāds ņēma ātros kredītus, kāds pirka tik, cik varēja atļauties, un dzīvoja pusbadā. 

Par šo problēmu kāda paciente ar smagu progresējošu neirodeģeneratīvu slimību uzrakstīja Saeimas deputātiem rakstīja vēstuli, un saņēma īsu formālu atbildi. Arī ārsti rakstīja iestādēm, un beigās ar mediju pūlēm izdevās sistēmu lauzt. Nu jau piecus gadus enterālo un parenterālo uzturu valsts apmaksā un kopš 2023.gada aprīļa – arī medicīnisko papilduzturu. To lieto visvairāk – Austrumu slimnīcas dati rāda, ka kopumā to saņēmuši ap 6000 pacientu, arī Birutas dēls, šogad – 2500 jaunu pacientu. Enterālo, ko ievada gremošanas traktā ar stomu – šogad aptuveni tūkstotis, bet parenterālo – ap 70.

Ar šī uztura apmaksu Latvijā tagad viss ir pat ļoti labi, visi pacienti, kam tas ir nepieciešams, to var saņemt. Uzturu pacientiem pieved klāt, sistēma valstī organizēta caur Austrumu slimnīcu kā centru.