Pat vairāki simti tūkstošu eiro. Par tik lielu summu komercpārvadātāji valstij šogad ir pieprasījuši kompensācijas par pasažieriem, kuriem braucieni bija ar lielu atlaidi vai pat bez maksas. To Latvijas Radio noskaidroja Satiksmes ministrijā, kur atzīst – naudas valsts maciņā komersantu tēriņiem nav. Kā situāciju vērtē uzņēmumi, kuriem braukšanas maksas atvieglojumus ir jāpiemēro obligāti un kad beidzot kompensācijas kārtība būs atrunāta arī likumā, par kura grozījumiem runā jau ne pirmo gadu?

Komercreisi Latvijā ir kopš 2021. gada rudens. Visu šo laiku komersantiem, piemēram, pasažieriem ar invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm, ir jānodrošina atlaides, no valsts nesaņemot kompensāciju. Pavasarī Autotransporta direkcijā Latvijas Radio teica, ka valsts plāno atteikties no šīs prasības, un turpmāk uzņēmumi varēs paši noteikt cenu politiku. Bet jau jūlijā Sabiedriskā transporta padomes jaunā vadītāja un Satiksmes ministrijas atbildīgā departamenta direktore Annija Novikova norādīja, ka komersantu minētos tēriņus valsts tomēr taisās atlīdzināt. Tāds plāns ir spēkā arī tagad.

Ja biļete būs dārgāka, nekā alternatīvajā valsts dotētajā maršrutā, starpību vajadzēs segt pasažierim – saka Novikova, norādot, ka pārvadātāji kompensācijas no valsts jau pieprasa. Viņa teic, ka līdz gada beigām summa būs mērāma jau vairākos simtos tūkstošu eiro, bet valsts budžetā naudas kompensācijām nav. Savukārt likumprojektu Ministru kabinets sākšot skatīt, iespējams, tikai pavasarī. Pēcāk uzticot Saeimai. Novikova pieļauj, ka grozījumus parlaments pieņems līdz vasarai, bet kompensācijas pārdāvātājiem sāks izmaksāt, iespējams, jau agrāk.

Ministrijas plānu atbalsta kompānijā „Lux Express”, kas komercbraucienus piedāvā starp Rīgu, Liepāju un Daugavpili. Tiesa uzņēmuma Baltijas biznesa attīstības direktors Aldis Ķibēns tagadējo situāciju raksturo kā ļoti sarežģītu.

Kamēr valsts atlīdzināt nevar, komersantiem būtu jāļauj pašiem izvēlēties, vai pasažieriem atlaides piešķirt vai ne. Tā teic Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.

Savukārt satiksmes eksperts un bijušais Autotransporta direkcijas vadītājs Artūrs Caune, kas amatu ieņēma līdz aprīlim, ministrijas plānam nepiekrīt, uzskatot, ka valstij privātajā biznesā iejaukties nevajag. Biļešu cenu politika, viņaprāt, būtu jāuztic pašiem pārvadātājiem.

Jāatzīmē, ka ilgstoši neatrisinātā problēma atsevišķiem pārvadātājiem esot bijis viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, kāpēc biznesu pārtrauca. Tā, piemēram, pārvadājumus starp Rīgu un Daugavpili vairs nepiedāvā uzņēmums „Dautrans”.