Krāpnieciskās reklāmas kā sociālo mediju bizness

Uzņēmuma „Meta” sociālo mediju vietnēs, tajā skaitā „Facebook” un „Instagram”, lietotājiem dienā tiek parādītas 15 miljardi krāpniecisku reklāmu. Ar šādu informāciju klajā nākusi aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz nopludinātiem uzņēmuma iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tajos arī atklājies, ka uzņēmums patiesībā gūst milzīgus ienākumus no krāpnieciskajām reklāmām.

Kā darbojas „Meta” reklāmu bizness un kādus riskus tas rada lietotājiem, tostarp Latvijā?

Aģentūra “Reuters” publiskojusi informāciju no nopludinātiem uzņēmuma “Meta” iekšējās komunikācijas dokumentiem. Tie atklāj, ka uzņēmums, kam pieder sociālo mediju vietnes “Facebook” un “Instagram”, 2024. gadā iekšēji prognozējis, ka līdz pat 10% no tā gada ienākumiem varētu nākt no krāpnieciskām reklāmām. Citā pagājušā gada beigās sagatavotā dokumentā lēsts, ka no šīs reklāmu kategorijas uzņēmums ik gadu varētu nopelnīt aptuveni septiņus miljardus dolāru.

Kā var rasties tik lieli ieņēmumi? Lielu daļu krāpniecisko reklāmu izvieto reklāmdevēji, kuru uzvedība “Meta” sistēmās jau izraisījusi aizdomas. Uzņēmums viņus bloķē gan tikai tad, ja automatizētās sistēmas ir vismaz par 95% pārliecinātas, ka notiek krāpniecība. Ja rādītājs ir zemāks, bet risks joprojām pastāv, “Meta” šādiem reklāmdevējiem piemēro paaugstinātu reklāmas maksu. No vienas puses tas it kā paredzēts, lai atturētu krāpniekus no reklāmu izvietošanas, bet no otras – šī politika uzņēmumam nes ievērojamus ienākumus.

Dokumenti arī norāda uz vēl kādu problēmu. Ja lietotājs noklikšķina uz krāpnieciskas reklāmas, “Meta” personalizācijas sistēma, kas pielāgo reklāmas lietotāja interesēm, turpinās viņam rādīt līdzīgus materiālus. Respektīvi, sistēma uztver šo klikšķi kā signālu, ka lietotājs ir ieinteresēts šādā saturā, un tāpēc tas tiek rādīts vēl vairāk. Ideja it kā šķiet laba – katram lietotājam rādīt saturu, kas atbilst viņa interesēm. Taču realitātē mehānisms var darboties pret lietotāju, pakļaujot viņu vairāk kaitīgam saturam. Līdz ar to, tas ir koks ar diviem galiem.

“Meta” gan skaidroja, ka dokumentos norādītās ienākumu aplēses neesot bijušas precīzas un patiesie ieņēmumi no krāpnieciskajām reklāmām esot zemāki. Taču pat ja tā, reklāmu pārbaudes un personalizācijas sistēma turpina radīt riskus, kas tiek pastiprināti ar paša uzņēmuma algoritmiem.