Kā sociālajos medijos atpazīt viltus reklāmas, kas pievilina lietotājus ar skandalozām un nepatiesām ziņām? Pēdējā laikā sociālajos medijos pieaug maldinošu reklāmu un ierakstu skaits, kas atdarina plašsaziņas līdzekļus. To mērķis ir piesaistīt cilvēku uzmanību, un tātad – klikšķus. Talkā tiek ņemti mākslīgā intelekta rīki, sensacionāli virsraksti un citi paņēmieni, lai maldinātu lietotājus. Kā atpazīt viltus ziņas un neuzķerties uz krāpnieku izliktajām ēsmām?

Reklāmas, kas izmanto viltus ziņas, lai piesaistītu cilvēku uzmanību izmanto virkni paņēmienu. Tās ierasti sākas ar skaļiem apgalvojumiem, kas cilvēkos izraisa ziņkāri. Piemēram, ja virsrakstā lasāms „Visa valsts ir šokā!”, cilvēks dabiski vēlēsies uzzināt, kas īsti noticis. Savukārt, ja ziņa sākas ar „Ko tev mediji vai ārsti nestāsta?”, rodas vēlme noskaidrot vairāk par it kā pēkšņi atklāto slepeno informāciju. Nākamais solis ir izveidot pārliecinošu vizuālo materiālu, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī rada maldinošu drošības sajūtu, ka ziņa ir patiesa. Tas bieži tiek darīts ar mākslīgā intelekta radītiem attēliem vai video jeb dziļviltojumiem, kas atdarina atpazīstamus cilvēkus.

Piemēram, kādā no „Facebook” reklāmām Latvijas Televīzijas „Rīta Panorāmas” vadītājs un pazīstamā ārste Ludmila Vīksna it kā dalās ar šokējošu informāciju par Covid-19 vakcīnas blaknēm. Šie izteikumi gan nav nākoši no reālajiem cilvēkiem, bet ir dziļviltojumi. Video ir redzamas vizuālas nepilnības, kas uz to norāda – izplūdumi, neregulāras formas mutes rajonā, kā arī fonā. Turklāt ikvienam ir iespēja pašam par to pārliecināties, noskatoties 2024. gada 9. novembrī izskanējušo Latvijas Radio raidījumu „Laikmeta krustpunktā”. Par dziļviltojuma pamatu kalpojusi tieši šī raidījuma intervija ar Ludmilu Vīksnu.

Šī reklāma nepārprotami izplata nepatiesas ziņas un maldina cilvēkus — protams, ja vien netiek pamanīts, ka tā ir dziļviltojums. Taču tās galvenais mērķis ir pārliecināt cilvēkus iegādāties kādu jaunu „brīnumlīdzekli”, kas solās atrisināt virkni veselības problēmu.

Līdzīgu pārdošanas shēmu ietvaros izmantotas arī politiķa Aināra Šlesera un dziedātājas Aijas Andrejevas fotogrāfijas, lai radītu maldīgus attēlus, kuros Šlesers it kā atrodas slimnīcā, bet Andrejevai redzama zila acs. Tas savukārt darīts, lai mudinātu cilvēkus uzklikšķināt uz reklāmas, kas it kā piedāvā izlasīt rakstu par to, kas ar šiem cilvēkiem īsti noticis – šķietami medija „jauns.lv” mājaslapā. Pirmajā acu uzmetienā viss liekas diezgan ticami – reklāmas attēlā ar Aināru Šleseru pat redzams „jauns.lv” logo.