Koši, lieli un ļoti silti – Vecrīgā, Mencendorfa namā, apskatāma Dienvidkurzemes lakatu izstāde. Tos rūpīgi veidojušas Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra studijas „Kursa” pieredzējušās meistares. Lakati ir vairāku Latvijas muzeju fondos atrodamo 19. un 20. gadsimta etnogrāfisko lakatu atdarinājumi, kuros saglabāta to laiku tehnika un krāsa. 

Villaine, seģene vai austine – tā, kā nu kurā Dienvidkurzemes vietā, sauc lielo lakatu. Līdz pat 1,6 metru garus un tikpat platus, ar rokām austus vairāk nekā 30 vilnas lakatus, kas raksturīgi Rucavas, Nīcas, Bārtas, Medzes un citu apdzīvoto vietu kultūrai, Tautas lietišķās mākslas studijā „Kursa” auduši pāris gadus. Mērķis – parādīt iedzīvotājiem vairāk nekā gadsimtu seno tradīciju, par ko stāsta studijas vadītāja Ilma Rubene.

Izstādē apskatāmie darbi ir iepriekšējos gadsimtos austo lakatu atdarinājumi. Mazs, kožu sabojāts, iespējams, simt gadus vecs, gaiši un tumši pelēks paraugs ar vietumis zilu dziju no Rucavas pirms kāda laikā nonāca pie studijas mākslinieciskās konsultantes Mildas Dīriņas, kura studijā „Kursa” lakatus aužot jau kopš 1978. gada.

Bet viskošākie izstādē apskatāmie lakati ir no Nīcas. Spilgti sarkanajās villainēs sulīgo krāsu pastiprina arī pievienotā melnā, baltā, vietām dzeltenā, oranžā un zaļā dzija. Lielajos un siltajos laktos visgrūtāk esot iegūt konkrētās krāsas vajadzīgo toni.

Bet savā brīvajā laikā studiju meistares lakatus aužot līdz pat mēnesim. „Nav jau tā kā ražošanā. Tur tu visu ražo vienā tehnikā un daudzumā," teic Milda Dīriņa. "Te tu lakatiem pielieto dažādas tehnikas. Krāsas mainās, ornamenti mainās. Tas nav vientuļš darbs. Visu laiku tu esi procesā. Tu mainies. Tas ir interesanti. Tas nav vienmuļi.”

Raibos lakatus Mencendorfa namā, kas atrodas pretim Rīgas Valsts 3. ģimnāzijai, var apskatīt līdz 30. martam.