Pēdējo nedēļu laikā Krievijas ekonomikas aktualitātes dominē daudzu plašsaziņas līdzekļu virsrakstos. Daudz viedokļu ir par to, vai Krievijas ekonomikai, neskatoties uz Rietumu sankcijām, iet labi vai tieši otrādi. Taču vairākas pazīmes liecina, ka sankcijas ir ne tikai efektīvas, bet arī atstās negatīvu ietekmi uz Krievijas attīstības rādītājiem. To arī norāda vairāki Krievijas ekonomikas procesu pārzinātāji.

„Pēc mūsu analīzes, sankcijas patiešām ir efektīvas, samazinot no jēlnaftas iegūto nodokļu ieņēmumus. Tā ir G7 naftas cenu griestu ietekme. Tirdzniecības sankcijas un finansiālās sankcijas sarežģīja Krievijai iegūt preces, kuras tika iekļautas pamatā Eiropas Savienības, bet arī Lielbritānijas un ASV sankciju sarakstos. Mums ir analīze, kas uzrāda, ka šo preču plūsma uz Krieviju ir samazinājusies pēc [pilna mēroga] iebrukuma [Ukrainā]. Krievija tagad vairāk, reizēm daudz vairāk maksā par sastāvdaļām, kuras vajag iegūt. Tāpēc tādā ziņā sankcijas strādā.”

Tā sarunā ar Latvijas Radio atzīst Somijas Bankas Jauno ekonomiku institūta pētnieciskais vadītājs (Bank of Finland Institute for Emerging Economies) Īka Korhonens (Iikka Korhonen). Viņš gan piebilst, ka ar sankcijām vien nepietiek, tāpēc ļoti svarīgs ir arī turpmākais militārais, finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainai.

To, ka sankcijas ir atstājušas ietekmi uz austrumu kaimiņa ekonomiku, atzīst arī trīs citi Latvijas Radio uzrunātie Krievijas ekonomikas procesu pārzinātāji. Ekonomists Vladimirs Milovs sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku raksturo kā ļoti būtisku, piebilstot, ka tas izjauca visu Krievijas ekonomiskās attīstības modeli. Tajā aizvadītajās desmitgadēs daudzējādā ziņā lielākais donors bija kolektīvie Rietumi – piemēram, kapitālā, tehnoloģijās, prasmēs.