Lai Latvija būtu gatava krīzes situācijā, ir izstrādāts kritisko medikamentu saraksts. No tajā iekļautajām zālēm paši varam saražot aptuveni 20%. Tas nozīmē – ja pienāk "X" stunda un nav iespēju iegūt zāles ārpus Eiropas Savienības, esošās zāļu ražošanas jaudas nespēs nosegt pieprasījumu. Nozares pārstāvji norāda, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā un būtisks ir arī Eiropas Savienības atbalsts.

Veselības ministrijas izstrādātajā kritisko medikamentu sarakstā ietilpst 166 medikamenti. Papildus tam ir arī hroniski pacienti, kuri lieto specifiskus medikamentus ilgtermiņā. Tāpat pastāv pacientu grupa, kas krīzes situācijā nemaz nebūs pasargāta.

Latvijas zāļu ražotāju asociācija piedāvāja Veselības ministrijai ieceri, ka zāļu ražotāji Latvijā varētu uzņemties ražot tās zāles, kas ir kritiski nepieciešamas hroniskiem pacientiem, pastāstīja asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja. Tādējādi tepat Latvijā varētu nosegt 20-30% zāļu grupu no šiem 166 medikamentiem, tomēr tālākas sarunas ar ministriju kopš šī gada aprīļa nav notikušas. Tas arī nav tik vienkārši, jo šāds ierosinājums prasa izmaiņas likumā.

Tāpat Dūrēja norādīja, ka ne asociācijai, ne ministrijai nav skaidru aprēķinu par to, kā tiks nodrošināta citu hronisku pacientu zāļu pieejamība krīzes situācijā.

Asociācijas izpilddirektore pieļāva, ka krīzes situācijā zāļu piegādes, visticamāk, tiktu pārrautas un cilvēki paliktu bez medikamentiem.

Neesot arī skaidra shēma, kā rīkosies apdraudējuma gadījumā, kas ietilptu lieltirgotavu, ražotāju vai aptieku atbildībā. Būtiski trūkst komunikācijas un konkrētu soļu, kā rīkosies krīzes situācijā Latvijā.