Šogad labdarības maratona akcija "Dod pieci!" pievēršas cilvēkiem, kuriem finansiālu apstākļu dēļ nav iespējams samaksāt par akūti nepieciešamu medicīnisku palīdzību, ko valsts neapmaksā. Lai krūts vēža pacientēm piemeklētu pareizo terapiju pēc operācijas, bieži vajadzīgs 3000 eiro vērtais oncotype tests. Tam pagaidām naudas valstī nepietiek.
Par to, kas ir šie testi, cik bieži tie nepieciešami un kādi ir gaidāmie risinājumi, plašāk Annas Apīnes ierakstā.
Šogad pie "ziedot.lv" ir vērsušās 50 krūts vēža pacientes pēc naudas 3000 eiro vērtajiem "oncotype" testiem, lai varētu noteikt, kādu ārstēšanu jāsaņem - ķīmijterapiju vai hormonterapiju. Kopumā no ziedojumiem tas ir izmaksājis 150 000 eiro. Tās ir aptuveni ¾ no visiem Latvijas pacientēm nozīmētajiem testiem, bet vēl viena ceturtdaļa spēj šo naudu atrast pašas.
Viena no pacientēm, kam vajadzēja lūgt palīdzību "ziedot.lv", ir arī Sintija. Šā gada maija sākumā pēc izmeklējumiem ārsts pateica - 3 cm liels krūts audzējs. Lai gan pirms operācijas veiktā hormonterapija uzrādīja, ka vēzis uz to reaģē, pēc audzēja izņemšanas ārsti konsīlija lēmumā noteica Sintijai veikt "oncotype" testu. Ar šo lēmumu viņa vērsās pie "ziedot.lv" pēc palīdzības, jo valsts šos testus neapmaksā.
Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais vēzis sievietēm - gadā aptuveni 1000 gadījumu. Lielākā daļa tiek atklāta agrīnā stadijā. Krūts vēži ir dažādi, un tie reaģē uz atšķirīgām teraprijas metodēm. Pēc diagnozes tiek veiktas analīzes, lai noteiktu kāds ir krūts vēža apakštips un piemeklētu atbilstošo terapiju.
Ķīmijterapija strādājot visām pacientēm, bet ieguvums atšķiras - vienai tā dos 2% iespējamību, ka audzējs neatjaunojas, bet citai varētu būt pat 20-30%. Sintijai šis ieguvums bija zem 1%. Ja "oncotype" tests netiktu veikts, viņa saņemtu ķīmijterapiju. Sertificēta onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane stāsta, ka vairāk nekā 70% gadījumos šis terapijas veids nav nepieciešams un pietiek ar pēc operācijas hormonterapijas kursu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Taču paskatieties apkārt, palasiet ne tikai to presi un MIL (masu informācijas līdzekļus), ko Jums baro LV, bet arī ārvalstu MIL
Jo ziedojumu platformas, projekti, kopprojekti ir daudzās pasaules valstīs, kopienās utml
Līdz ar mediju un interneta attīstību tas tikai gājis plašumā
TIKAI - tādās valstīs kā ASV un t.s. "vecā" Eiropa filantropija un ziedošana ir attīstītākas
Paskatieties - viņiem pat pasaulslavenas universitātes, to ēkas, bibliotēkas ir ar ziedotāju vārdiem
un tas ir gods!!
LR1 un arī LTV nevajadzētu allaž, vienmēr un visur uzsvērt Latvijas nožēlojamību un kā krievi saka - "pribidņatsa"
Mēs arī varam.
Nu paskatieties gaišak, jomajo.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X