No šī mācību gada visās skolās, arī tajās, ko savulaik saucām par krievu skolām, mācības notiek latviski. Kā klājas bērniem, kuru dzimtā valoda ir latviešu, bet kuri mācās bijušajās mazākumtautību skolās?
„Pēc mācībām pamatskolā man bija grūta izvēle, kur iet tālāk. Vienu gadu nomācījos tehnikumā, bet izlēmu, ka tas nav man domāts, un sāku meklēt citus variantus un, rakstot vidusskolām, viena no skolām, kas man atbildēja, bija 40. vidusskola. Sākumā biju mazliet atturīgs, bet apskatot gan eksāmena rezultātus, gan olimpiāžu rezultātus un kopīgo reitingu valstij, manas domas tika pilnībā pārmainītas.”
Rīgas 40. vidusskolas 12. klases skolēns Mārtiņš Vanags stāsta, kāpēc mācās bijušajā mazākumtautību skolā. Mārtiņa krievu valodas zināšanu zemais līmenis nav bijusi problēma, jo stundas notiek latviski, bet komunikācijā ar klasesbiedriem izmanto ne tikai latviešu un krievu, bet arī angļu valodu.
Līdzīgi pieredze ir Emīlijai Šulcei, kura par labu šai skolai izlēmusi, kaut pēc 9. klases izdevās iestāties arī citās prestižās skolās, kas nav bijušas mazākumtautību. Viņai bijusi informācija, ka tieši bijušajās krievu skolās ir daudz nopietnāka attieksme pret mācībām.
Komunicējot ar klasesbiedriem un spēlējot skolas teātrī, izdevies iemācīties krievu valodu. Atstumta nav jutusies arī, kamēr šo valodu nemācēja.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X