Latvijā no kibervardarbības biežāk cieš politiķes, žurnālistes un cilvēktiesību aizstāves

Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas politisko lēmumu pieņemšanā. Uz to norāda jaunākie "Eurostat" statistikas dati, kas publicēti 3. martā. Lai gan šai situācijai ir dažādi cēloņi, viens no tiem ir arī ar dzimumu saistīta vardarbība – tostarp digitālajā vidē –, kas vērsta pret sievietēm.

Ar dzimumu saistīta vardarbība ir jebkura vardarbība, kas vērsta pret personu tās dzimuma dēļ. Šāds skaidrojums ietverts Eiropas Savienības direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas pieņemta 2024. gada 14. maijā. Praksē termini “ar dzimumu saistīta vardarbība” un “vardarbība pret sievietēm” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, jo lielākā daļa šādu pārkāpumu tiek vērsti pret sievietēm. Turklāt vardarbība var izpausties ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski un notikt gan reālajā dzīvē, gan tiešsaistē, un tādā gadījumā runa ir par kibervardarbību.

Kibervardarbība ietver dažādus uzbrukumu veidus digitālajā vidē, tostarp vajāšanu, uzmākšanos un kūdīšanu uz vardarbību vai naidu. Tā var izpausties arī kā agresīvu vai pazemojošu ziņu sūtīšana, seksuāla rakstura satura vai nepatiesas informācijas izplatīšana. Sociālie mediji ir viens no iemesliem, kāpēc šādi uzbrukumi visā pasaulē kļūst arvien biežāki.

Tie pastiprina tiešsaistes uzbrukumu ietekmi, ļaujot naidīgiem komentāriem un pazemojošiem materiāliem ātri sasniegt plašu auditoriju. Algoritmi bieži izceļ saturu, kas izraisa spēcīgas emocijas – tostarp provokatīvu vai skandalozu – un lietotāji var viegli ar to dalīties tālāk. Uzbrukumus digitālajā vidē pastiprina arī šķietamā anonimitāte un nesodāmības sajūta.

Vērtīgu ieskatu šīs problēmas nopietnībā sniedz „The Economist Intelligence Unit” 2020. gada pētījums par vardarbību pret sievietēm tiešsaistē, aptverot 51 valsti. Saskaņā ar pētījuma datiem, 38% sieviešu ir personīgi pieredzējušas uzbrukumus tiešsaistē, savukārt 85% norādīja, ka ir novērojušas šādus uzbrukumus citām sievietēm. Visbiežāk sievietes saskārās ar nepatiesas informācijas izplatīšanu un nomelnošanu (67%), uzmākšanos (66%) un naida runu (65%).

Latvijas gadījumā kibervardarbība visbiežāk tiek vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm. Tā uzsvērts 2024. gada 7.novembra Tiesībsarga biroja rīkotajā diskusijā par agresīvu rīcību interneta vidē pret atpazīstamām sievietēm Latvijā. Šādi uzbrukumi var atstāt arī nopietnas un tālejošas sekas.

Uzbrukumi digitālajā vidē ir izaicinājums ne vien sievietēm, bet arī demokrātiskajiem procesiem kopumā.