Modes pasaules sezonalitāte, patēriņa kults un pārprodukcija ir tās tēmas, kas skatāmas mākslinieces Madaras Freidenfeldes darbu izstādē galerijā „Look!” Rīgā. Tās nosaukums ir „Rudens/Ziema 2024/2025” un izstādē apskatāmi Madaras jaunākie darbi. Māksliniece runā par sekām, ko rada aktuālās modes izcelsme.

Madara Freidenfelde studē glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā maģistrantūras 1. kursā. Iepriekš viņa piedalījusies izstādē viesnīcā „Grand Poet” „Laiku lauku lauki”, kas bijis sadarbības projekts ar Latvijas Mākslas akadēmiju, bet šī ir pirmā lielā personālizstāde. Jaunā gleznotāja stāsta, kas viņu rosinājis veidot šādu izstādi:

„Pirmais, kas bijis jau iepriekš manā mākslā – tie ir rokdarbi un adījumi, to skaitā tamborējumi. Jo tur ir vēsturiskā saikne ar sievieti un lietišķo mākslu. Mani interesēja to visu integrēt arī mūsdienu mākslā. Tā ir atsauce, kuru es vēlējos iesaistīt šajā izstādē.”

Madaras radošajā darbībā jau iepriekš bija plaši pārstāvēts adījums. Šoreiz viņa darbu tapšanā izmantojusi speciāli atlasītu apģērbu.

Mākslinieces vēlme bija runāt par aktuālās modes izcelsmi un sekām, ko tā spēj radīt ilgtermiņā. Tāpat liela nozīme ir piemeklētajiem rakstiem un simboliem, kas veido jaunas tekstūras un ainaviskus valdziņu reljefus.

Adījumu tehnika ir tradicinonāls un nereti par senilu uzskatīts medijs, vēsta izstādes veidotāji. Tā vieta kultūrā atrodama lietišķās mākslas lauciņā vai asociējas tikai un vienīgi ar apģērba amatniecību. Taču jaunākajā izstādē darbu dažādās konfigurācijas izstādes telpā rada sajūtu par realitātes deformāciju. Darbu kompozīcijas ir samērā abstraktas, tās iznirst no apģērbu veidoliem un ir sajūtas, ka tās atklāj piedzīvoto.

Madaras veikumu uzteic Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Vītoliņš. Viņš saka, ka Madaras rokraksts ir atšķirīgs un tā ir autortehnika, kurā viņa strādā. Tā prasa gan fizisku ieguldīšanos, gan risku.

Madara Freidenfelde ir paplašinātās glezniecības pārstāve. Viņu aizrauj mēģinājumi izvērst glezniecības definīciju un to viņa dara, integrējot mediju tēlnieciskos tekstila bāzes objektos un nestandarta formāta adījumos. Kā viņa pati saka, bija svarīgi lietišķo mākslu ienest tēlotājmākslā, bet tikpat svarīgi parādīt arī tekstilmākslu.

Autore savā daiļradē bieži izmanto dabas elementu ģeometriju un atsauces uz latviešu folklorā pazīstamiem dabas simboliem. Tie kopā ar Madaras adītajiem audekliem stāsta par pazemīgu un tajā pašā laikā mežonīgu līdzās pastāvēšanu ikdienišķajā haosā.

Izstādē redzam gan lielizmēra tamborētu pančo ziloņkaula krāsā, gan netradicionālus džemperus, jakas un šalles, kas ietverti jaunā skatījumā.

Vēsturiski sievietei tiek piedēvēta šī rokdarbu kategorija – adīšana, bet jaunā māksliniece rāda veidu, kā lauzt ierūsējušās tradīcijas. Un to demonstrē šī jaunā izstāde, kas galerijā „Look!” būs skatāma līdz marta sākumam.