Izdemolētas automašīnas un biroji, izvarošanas draudi un tiesāšanās. Šādi apstākļus, kādos mediju pārstāvji strādā Gruzijā, intervijā Latvijas Radio raksturoja Gruzijas Mediju attīstības fonda vadītāja Tamāra Kintšurašvili. Sarunā viņa pauda nožēlu, ka žurnālistus un aktīvistus Gruzijā vietējās varasiestādes no uzbrukumiem nepasargā, tādēļ tām jāsadarbojas savā starpā, sargājot un aizstāvot vienam otru.

Kintšurašvili arī vērsa uzmanību uz redzamākajiem Krievijas dezinformācijas naratīviem Gruzijā, kas sabiedrībā īpaši aktīvi tika izplatīti pirms parlamenta vēlēšanām.

Kā jūs raksturotu mediju vidi Gruzijā, ar kādiem izaicinājumiem medijiem Gruzijā šobrīd jāsaskaras?

Gruzijas mediju vide vienmēr ir bijusi polarizēta. Dominējošās partijas vienmēr ir dominējušas TV kanālos, jo mediju īpašumtiesības ir koncentrētas to rokās. Un pro-opozīcijas TV kanāli ir relatīvi vāji, lai sniegtu dažādu saturu.

Valdība izmanto krievu stila troļļu operācijas, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli, un mēs strādājam ar viltus kontu un anonīmu "Facebook" lapu atklāšanu. Tas ir izaicinājums, jo to, kā viņi darbojas, nav viegli uziet. Ja salīdzina prokrievisko spēku resursus ar valdības resursiem, parasti tie nebija vienlīdzīgi. Jo Krievijas atbalstītāji vienmēr bija daļa no mūsu mediju ekosistēmas, bet tiem caur medijiem bija mazs sasniedzamības līmenis, un tie vienmēr bija marginalizēti.

Taču tagad mums ir valdība, kas izplata tādus vēstījumus, kas ir līdzīgi tiem, ko izplata (propagandas koncerna "Rossija Segodņa" galvenā redaktore) Margarita Simonjana. Un viņiem ir lielāka iespēja izmantot resursus, jo vadība rada dienaskārtību, tai ir populārie lielie TV kanāli, tā ļaunprātīgi izmanto administratīvos resursus, lai manipulētu ar sabiedrisko domu. Daudzi valsts sektorā strādājošie ir iesaistīti oponentu troļļošanā un izmanto bailes no kara, sazvērestības par globālu kara koalīciju un tā tālāk, lai nobaidītu cilvēkus un norādītu, ka "esam vienīgā partija, kas nodrošina mieru valstī un, ja opozīcija uzvar vēlēšanās, tad jūsu nākotne būs līdzīga situācijai Ukrainā". Tās ir dabīgas bailes no kara, kas strādā un kas saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām ir ietekmējušas cilvēkus. Un tas ir saprotami, jo cilvēkus, kuri ir piedzīvojuši pilsoņu karu un Krievijas iebrukumu, šī propagandas vēsts par karu ietekmē.