Medijpratība sākas jau bērnudārzā. Somijas pieredze cīņā pret dezinformāciju

Dezinformācijas kampaņas un propaganda ir ar senu vēsturi un lai gan mainās kanāli, pa kuriem šie vēstījumi nonāk pie mums. Atslēga cīņai ar to ir nemainīga - izglītība un kritiskā domāšana. Somijā jau kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem sabiedrība medijpratība ir daļa no izglītības sistēmas. Tā ir tradīcija, kas nodrošina to, ka medijpratības indeksa augšgalā regulāri redzama tieši Somija.

Par somu modeli un medijpratības nozīmi demokrātiskā sabiedrībā stāsta Somijas nacionālā audiovizuālā institūta vecākā padomniece Julija Alajarvi (Julia Alajärvi).

Redzēju citātu par Somijas cīņu ar dezinformāciju, kurā teikts, ka pirmā frontes līnija ir bērnudārza skolotājs. Vai varat pastāstīt, ko mazie bērni Somijā apgūst par medijpratību?

Julija Alajarvi: Tā ir taisnība, jo medijpratība sākas bērnudārzā vai pat jau silītē, iespējams, jau no trīs gadu vecuma. Visticamāk, piecgadnieki vai sešgadnieki savas dienas laikā kādā brīdī nodarbojas ar medijpratību. Parasti tas notiek rotaļājoties – bērni spēlējas ar mediju ierīcēm, piemēram, kamerām. Viņi izmanto žurnālus, fotografē, filmē video, runā par skatītām TV pārraidēm vai filmām. Tas viss ir veids, kā iepazīt, kas ir mediji, kas ir mediju ierīces. Un, ja bērns baidās no kaut kā, ko redzējis TV vai filmā, – piemēram, “Ledus sirds” vai kādu citu populāru filmu vai seriālu – mēs runājam par to, kā viņi šīs filmas vai seriālus ir atraduši.

Vēl bērni skatīsies izgrieztus attēlus no avīzēm vai žurnāliem un analizēs, kādas emocijas redzamas cilvēku sejās. Mēs sākam agri, bet tas viss tiek darīts ļoti vienkārši un vecumam piemēroti. Vēl nerunājam tieši par dezinformāciju, bet par to, kas ir mediji un ko mēs tajos atrodam.

Kad bērns ir 5–6 gadus vecs, jau var runāt arī par patiesību un nepatiesību – vai tas, ko redzam medijos ir patiess vai nē?