Lai nenonāktu dezinformācijas gūstā, jāatgriežas pie medijpratības pamatiem, jābūt kritiskiem un apšaubāma informācija ir jāpārbauda – to intervijā saka mediju eksperte, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele (attēlā). Viņa cilvēkus aicina kļūt lēnprātīgākiem un apdomāt, pirms dalīties ar nepārbaudītu informāciju.

Nesen veiktais pētījums rāda, ka Latvijas sabiedrisko un komercmediju informācija par ticamu uzskata tikai trešdaļu sabiedrības. Savukārt mazākumtautību iedzīvotāji vēl retāk uzskata mediju sniegto informāciju par ticamu. Par ko šie rādītāji liecina?

Klinta Ločmele: Tur varētu būt vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, zināšanu trūkums. Bet, otrkārt, man gribētos akcentēt lietu, ko savos pētījumos ir uzsvēris Lielbritānijas komunikācijas regulators „Ofcom”. Viņi norāda, ka, jo vairāk cilvēki lieto sociālos medijus ziņu iegūšanai, jo mazāk uzticas tradicionālajiem medijiem. Piemēram, ziņu ieguvei topa trešajā vietā Lielbritānijā ir „Facebook”, piektajā vietā – „Youtube”. Mēs zinām, ka sociālajos medijos tā informācija ir tik dažāda un nepārbaudīta, ka tas arī cilvēkiem kopumā veido tādu priekšstatu, ka medijiem nevar uzticēties.

Pētījums arī parādīja, ka cilvēki gandrīz vienādi uzskata, ka „Facebook” ir tikpat uzticams kā „Delfi”. Jūsuprāt, kāpēc tiek likta šī vienādības zīme starp sociālo tīklu un mediju?

Klinta Ločmele: Tas tikai norāda uz diezgan lielu sajukumu, kā atšķirt tos visus darboņus, kas ir informācijas telpā, kā atšķirt organizācijas. Influenceri jau arī runā ar mikrofonu, tiek filmēti, kaut ko vēsta. Un tas arī rada tādu sajukumu, kurš skaitās medijs un kurš nav medijs.

Kā tomēr mazināt šo sajukumu?

Klinta Ločmele: Tur būtu jādarbojas vairākos līmeņos - gan pašiem medijiem vairāk jāskaidro, gan arī medijpratības nodarbībās jāatgriežas pie medijpratības pamatiem.

Vai tas būtu tas galvenais risinājums?

Klinta Ločmele: Viena no lietām, kas vēl nav izmēģināta, bet par ko esam jau runājuši vairākus gadus, kas ir bijis tikai idejas līmenī, ir raudzīties vairāk uz augstākās izglītības iestādēm. Ir C daļas kursi, kas ir kā papildus kursi redzesloka paplašināšanai un tāds medijpratības kurss vai mediju izglītības kurss varētu būt lieliskas tāds papildinājums ikvienam studentam. Jo patlaban es, piemēram, vadu nodarbības gan topošajiem komunikācijas speciālistiem, gan topošajiem pedagogiem, un tas mani ļoti priecē, ka arī topošie pedagogi jau vairākus gadus apgūst šo saturu. Bet ir jau arī citas profesijas un specialitātes, un faktiski ikvienam no mums noderētu medijpratības pamati, un tas varbūt kaut kad nākotnē īstenotos līdzīgi kā ir, piemēram, civilās aizsardzības kurss, tāpat arī būtu medijpratības kurss visās augstskolās.