Pēc iespējas ātrāk jādod skaidra ziņa nozarei par to, kā nākamajā mācību gadā finansēs skolas un kā turpmāk pieaugs skolotāju algas: tie ir divi galvenie darbi, ko jaunajai izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei vēlētos uzdot sociālie partneri un izglītības jomas eksperti. Analizējam, kāpēc vispirms jābūt skaidrībai tieši par finansēm un ko vēl sagaida no jaunās ministres.

Pagājušajā nedēļā izglītības un zinātnes ministres amatā ieceltā Dace Melbārde, tāpat kā viņas priekštece Anda Čakša, nāk no "Jaunās Vienotības". Iespējams, tāpēc Melbārde nebūt netaisās būt jauna slota, kas tīri slaucīs. Par Čakšas darbu pārvērtēšanu viņa izsakās piesardzīgi:

"Tie būtu ļoti skaļi vārdi man tagad paziņot, ka es vienu vai otru reformu likšu uz bremzēm. Es rūpīgi izvērtēšu uzsāktās reformas, atbildot uz vairākiem jautājumiem: uz kādiem argumentiem, pētījumiem reforma ir balstīta, kādi ir reformas mērķi un vai patiešām plānotie reformas soļi vislabāk var novest pie izvirzītajiem mērķiem? Vai šī reforma atvieglo skolotāju darbu? Un pats būtiskākais, vai šī reforma patiešām nodrošina kvalitatīvu izglītību visiem bērniem un jauniešiem?”

Čakša ir jau vismaz trešā izglītības un zinātnes ministre, kurai nācās atstāt amatu tieši tad, kad izstrādāts jauns dārgs skolu finansēšanas modelis un kam ministre uzstājīgi paģēr naudu.

Čakšas piedāvātais skolu finansēšanas modelis „Programma skolā” prasa papildus 35,5 miljonus eiro jau šā gada budžetā, ja to ieviestu no nākamā mācību gada. Savukārt 2026. Gada budžetā skolu finansēšanai jau vajadzētu atvēlēt papildus vairāk nekā simts miljonus eiro. Melbārde vismaz pagaidām nesola cīnīties par šo papildu finansējumu, bet neatzīst arī, ka no dārgās ieceres vajadzētu atteikties.