Minerālmateriālu rezerves izsīkst; zaļāka domāšana nepieciešama arī būvniecībā

Latvijā strauji izsīkst minerālmateriāli, piemēram, grants un smilts. Risinājums būtu būvniecības atkritumu izmantošana jaunu materiālu ražošanā, tādējādi gan taupot dabas resursus, gan samazinot C02 izmešus. Tomēr Ekonomikas ministrija sola rīkoties, lai vismaz publiskajos iepirkumos pasūtītājs pievērstu uzmanību tam, lai būvniecība būtu dabai draudzīga, un norāda, ka pirmajā vietā ir būvju drošība. 

Betona ražotāja „SCHWENK Latvija” valdes locekle Evita Goša kā vienu no problēmām min to, ka Latvijā pat nav apkopoti dati, cik daudz būvniecības atkritumu rodas un cik daudz būvmateriālu mūsu valstī saražo, tērējot minerālmateriālus, kas ir neatjaunojami dabas resursi.

Kaut arī daudziem varbūt šķiet, ka smilts un grants ir neizsmeļamas, tā tas nav. Tāpēc nepieciešams, piemēram, betona ražošanā, izmantot materiālu, kas iegūts, nojaucot vecās ēkas. Jau pirms būvju demontāžas vajadzētu saprast, kā tās nojaukt tā, lai būvgruži būtu izmantojami atkārtoti. Uzņēmējus no būvgružu atkārtotas izmantošanas attur tas, ka nav valstiski izstrādātas sistēmas, kā tos savākt un nodot pārstrādei.