Muzeji: birokrātija veļas pāri kā lavīna un tas traucē tiešo darbu

Lai arī valsts pārvaldē ieviešot dažādu pakalpojumu, tostarp grāmatvedības, centralizāciju bija cerības uz mazāku birokrātiju, pagaidām ar to „iet kā pa celmiem”. Muzejos saka - birokrātija veļas pāri kā lavīna un redzams, ka tas būtiski ietekmē tiešo darbu. Vairākiem muzeju speciālistiem darba apjoms pieaudzis vairakkārt.

Ko muzeju vadītāji saka par birokrātijas pieaugumu un kādu risinājumu redz atbildīgie? 

„Ja es vēlos šo grāmatu nopirkt pa muzeja cenu, kas, protams, ir ievērojami izdevīgāk, man ir jāaizpilda veidlapa muzeja mājas lapā. Tad ar mani sazinās muzeja darbiniece, kas ir pirmais iesaistītais cilvēks, kura pasaka, ka man tiks sūtīts rēķins. To sūta Valsts Kases darbiniece, kas ir otrais iesaistītais cilvēks.”

To saka teātra kritiķis Atis Rozentāls, kurš vēlējās iegādāties grāmatu muzejā. Pavisam procesā bija iesaistīti trīs cilvēki. Rozentāls saka, ka tā ir birokrātija.

„No valsts viedokļa Arvils Ašeradens to vienmēr min kā labo piemēru, ka Valsts kase tagad apkalpo tik daudz iestādes, kurām nevajag atsevišķu grāmatvedību turēt pie sevis, bet no mana kā klienta viedokļa tas varētu būt sarežģītāk, nekā tas varētu būt bijis pirms tam.”

Grāmatas iegāde ir tikai viens no piemēriem. Tāpat muzejos saka, ka pārejas dēļ uz centralizēto grāmatvedību ir apgrūtināti norēķini. Problēmas esot arī iepirkumu jomā.

Latvijas nacionālajā mākslas muzeja direktore Māra Lāce ir novērojusi, ka pēdējā gada laikā birokrātija ir strauji pieaugusi.