Mūžības ceļos devies izcilais un tautā mīlētais kinorežisors Jānis Streičs

Vakardiena, 5. marts, atnesa ļoti skumju vēsti – 89 gadu vecumā mūžības ceļos devies izcilais un tautā mīlētais kinorežisors Jānis Streičs. Viņa filmas ir un vienmēr paliks Latvijas kino zelta fonds, cauri laikiem tās mūsu tautu stiprinājušas, spirdzinājušas un iedvesmojušas. Jānis Streičs bija ļoti daudzpusīga personība, līdzās darbam kino viņš arī gleznoja, rakstīja grāmatas, bija dziļš domātājs, kura viedoklī vienmēr bija vērtīgi ieklausīties.

Jāņa Streiča devumu, viņa personības būtību pat grūti ietilpināt vārdos, jo viņš bija kas daudz vairāk par režisoru, Streičs – tas drīzāk ir jēdziens vai okeāns – tā par Jāni Streiču saka kino vēsturniece Kristīne Matīsa.

Kad Kristīne pirms 20 gadiem rakstīja Streiča 70.-ajai jubilejai veltītu rakstu ”Arsenāla” katalogam, viņa iesāka ar vārdiem, ka viņa ir gatava saderēt, ja viņa izietu uz ielas un jautātu pirmajam pretimnācējam - nosauc man vienu latviešu kinorežisoru, viņš nosauktu Jāni Streiču, jo viņš kino jomā ir tikpat īpašs, kāds mūzikā ir Raimonds Pauls.

Streiča filmās ir kāds dziļi latvisks kods, taču tas nav deklaratīvi uzspēlēts latviskums – saka Kristīne Matīsa.

Kino kritiķe Daira Āboliņa savā grāmatā ”Jāņa Streiča maģiskais reālisms” uzsver, ka Jāņa Streiča humors un vitalitāte palīdzēja latvietim izdzīvot padomju laikus un saglabāt sevi, savu latviskumu.

Streičs savās filmās ļoti trāpīgi un spilgti raksturojis arī konkrēto laiku, piemēram, kā uzskata Kristīne Matīsa – nav labākas filmas par 90. gadiem kā ”Likteņdzirnas”.

Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma viņa filmas raksturo kā sava laika spoguli, kas turklāt ļoti spēcīgi rezonē ar mūsu tautas mentalitāti.

Reiz, kad sarunā Jānim Streičam atklāju, ka mana visu laiku mīļākā filma ir ”Cilvēka bērns”, viņš man izstāstīja, ka šī filma viņam atklāja lūgšanas noslēpumu un spēku. Pirms sākt darbu pie ”Cilvēka bērna”, viņš vispirms aizgājis uz dievnamu, un pēc tam tā viņam bijusi jau nepieciešamība, ikvienu jaunu kino darbu uzsākot.

Jānis Streičs: ”Es atceros, ka Rēzeknē, pirms sāku ”Cilvēka bērnu” filmēt, es agrā rītā aizskrēju uz baznīcu, to neteicu nevienam. Uz baznīcu kalnā, kur tagad katedrāle, bīskapa mītne. Tur savulaik es biju gājis arī pie grēksūdzes. Un tikai pēc lūgšanas baznīcā es ķēros pie darba. Un pēc tam tā notika ar katru filmu. Es sāku ar lūgšanu, tieši tāpat kā zemkopis to dara, sākot art vai sēt. Pārmet krustu un noskaita lūgšanu. Tā es katru filmu esmu sācis.”

Par mūsu tautas garīgo vēstījumu pasaulei filmā “Cilvēka bērns” Jānis Streičs saņēma arī Vatikāna prēmiju, viņš bija pirmais no Latvijas, kam piešķirts šis pagodinājums.

Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts. Viņa radošais mantojums ir bagāts ar vairāk nekā 20 spēlfilmām, no kurām daudzām bijis arī scenārija autors.