Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma gleznotājam Ojāram Ābolam veltīta izstāde

Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma gleznotāja Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”.

Ojāra Ābola aktīvākais radošās darbības laiks bija pagājušā gadsimta 60. un 70. gadi. Mūsdienās viņu vērtē kā sava laika drosmīgāko modernistu un mūsu laikmetīgās mākslas krusttēvu. Tomēr viņa dzīvei bija it kā divas daļas – savu ceļu viņš sāka, kalpojot komunisma idejām, līdz viņa uzskati par mākslu radikāli mainījās, un viņš pārtapa par spilgtu modernisma mākslas pārstāvi, tuvinoties Rietumu mākslai. Izstādē varēs izsekot viņa personības un daiļrades attīstībai, kas ir spilgta liecība veselam laikmetam, ko Latvija piedzīvoja 20. gadsimta otrajā pusē.

”Viņa nozīme 60., 70. un 80. gadu sākumā ir nepārvērtējama, tajā laikā viņš arī ir leģendāra personība, bet nu jau ir pagājuši 40 gadi, kopš Ojārs Ābols ir mūžībā.”

Tā izstādes kuratore Elita Ansone, un viņas veidotā vērienīgā izstāde dos iespēju atkal novērtēt leģendārā gleznotāja daiļradi un viņa personības nozīmi un pretrunas. Līdz ar izstādi klajā nāks arī Elitas Ansones monogrāfija par Ojāru Ābolu, kas nevairās apskatīt abas viņa dzīves puses – gan viņa sākotnējo kreisumu un komunisma ideālus, gan nostāšanos pret sociālā reālisma mākslu un pievēršanos modernismam.

Izstādē agrīno daiļrades periodu, 50.gadus, pārstāvēs vairāki Ābola mācību darbi, kas radīti ortodoksālā sociālistiskā reālisma stilā, to vidū – Mākslas akadēmijas diplomdarbs "Jakovs Sverdlovs latviešu strēlnieku vidū Rīgā 1919. gadā".

Pagrieziena punkts Ojāra Ābola dzīvē notika 1956.gadā. Tas bija gads, kad augsta ranga PSRS kultūras darbinieku delegācijas sastāvā viņš un viņa dzīvesbiedre Džemma Skulme ar kruīza kuģi devās ceļojumā apkārt Eiropai. Pēc nokļūšanas otrpus dzelzs priekškaram un sastapšanās ar īstu modernismu viņu uzskati par mākslu radikāli mainījās.

Drīz Ābola mākslas rokraksts sāka kļūt izteiksmē arvien abstraktāks, spilgts piemērs tam ir 60.gadu sākumā tapusī glezna ”Kalēji”, kas ir figurāla skarbā stila kompozīcija, uzgleznota spēcīgā ekspresīvā manierē. 70. gados Ābols radīja vairākus konceptuālu darbu ciklus.

Ojārs Ābols kā mākslinieks bija pastāvīgos radošos meklējumos, atvērts jaunām idejām un pieredzēm, cik tas svarīgi – to viņš uzsver arī kādā radio intervijā, kas ierakstīta tālajā 1968. gadā.

Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma no sestdienas, 10.janvāra.