Latvijas radio lietotnes logo


No 17. februāra Latvijas Nacionālās operas repertuārā atkal būs divas slavenas 19. gadsimta itāļu operas. Pirmizrādi piedzīvos Pjetro Maskanji ”Zemnieka gods”, bet atjaunojumu - Rudžero Leonkavallo opera ”Pajaci”. Jau tradicionāli tās abas izrādīs vienā vakarā. Abas iestudējis režisors Aiks Karapetjans, muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš. Režisoram bijis svarīgi, lai šie iestudējumi ļautu skatītājiem izrauties no ikdienas un iegrimt skaistas mūzikas un lielu kaislību pasaulē. 

Pirms septiņiem gadiem mūsu opernamā Aiks Karapetjans Leonkavallo operu ”Pajaci” iestudēja kopā ar Montemeci darbu ”Burvestība”. Tagad savukārt skatītājiem tiks piedāvāts pasaules operteātros vistradicionālākais salikums – ”Pajaci” kopā ar Maskanji operu ”Zemnieka gods”. Abas operas vēsta par lielām kaislībām un noslēdzas ar traģēdiju. Abas ir arī spilgti verisma piemēri, kas nozīmē, ka uz skatuves tās prasa patiesu un intensīvu emociju atklāsmi.

Katru no tām Aiks Karapetjans veidojis kā atsevišķu stāstu, bet ar vairākiem vienojošiem elementiem. Ja viņa pirms septiņiem gadiem iestudētajā ”Pajaci” darbība norit kādā pansionātā 1980.gados, tad ”Zemnieka godā” redzēsim šos pašus varoņus viņu jaunībā pirms 30 gadiem.

Režisors apzināti iestudējumus nav sasaistījis ar kādām mūsdienu aktualitātēm, jo viņa mērķis ir skatītājiem dot iespēju vismaz izrādes laikā tās aizmirst:

Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš uzsver - lai repertuārā iekļautu versima operas, ir vajadzīgi ļoti labi dziedātāji, jo tās pieprasa gan lielu vokālu jaudu un izturību, gan aktierspēles intensitāti. Tieši šobrīd mūsu operā ir šādi dziedātāji, un tāpēc arī iestudējumi varēja tapt.

Šajās operās nav nevienas nenozīmīgas lomas, bet īpaši sarežģītas ir galvenās – ”Zemnieku godā” tās ir Turidu un Santuca. Turidu dziedās Raimonds Bramanis, kuram šī ir viena no sapņu lomām.

Irma Pavāre savukārt paralēli sagatavojusi pat divas lomas – Santucu un Lolu, kas operā ir sāncenses. Santuca ir jo īpaši sarežģīta gan vokāli, gan visā sava tēla būtībā.