Kāpēc cilvēks pastrādā noziegumu? Uz šo jautājumu meklēsim atbildes ierakstu sērijā. Ik piektdienu dzirdēsiet kopumā piecus stāstus par cilvēkiem, kuri ir veikuši dažādus noziegumus: vardarbību, slepkavību, dzimumnoziegumus, vadījuši auto reibumā. Pirmais ieraksts – par zādzībām.

Valsts probācijas dienestā ceturtajai daļai klientu aktuālā sodāmība jeb iemesls, kādēļ viņi ir saukti pie atbildības - saistīts ar mantiska rakstura noziegumiem. Taču, ja skatās uz iepriekšējo noziedzīgo pieredzi, lielākā daļa ir sodīti par zādzībām. Šo noziegumu recidīvs ir augsts. Jānis saka, ka sods nav domāts, lai mainītos. Viņš piecas reizes ir nonācis cietumā, jo zaga narkotiku dēļ.

„Es kādreiz gribēju būt žuļiks, kad biju maziņš. Man nebija tādu mērķu [kļūt] par arhitektu vai par kaut ko. Un tā arī tā dzīve sakārtojās, pats sev sakārtoju tādu dzīvi! Es pat pirmo reizi gribēju būt cietumā , tāpēc, ka es domāju, ka es atgriezīšos no turienes un būšu varens puika.”

Tā stāsta Jānis. Kad mēs tiekamies, vīrietim vēl atlikušas pēdējās nedēļas probācijas uzraudzībā. Šis ir viņa papildsods, iznākot no cietuma.

„Es esmu kādas piecas reizes bijis cietumā.”

Pēdējo reizi Jānis ieslodzījumā pavadīja trīs gadus. Apmēram ceturto daļu no mūža Jānis aizvadīja aiz restēm. Tagad ārpus ieslodzījuma viņš ir pusotru gadu.

„Ilgākais ir bijis septiņi astoņi gadi, kad es godīgi dzīvoju.”

Jānis: „Man 44 gadi ir un gribas vēl padzīvot. Tā jau nav dzīve tur pa tiem cietumiem vandīties! Man problēmas ar narkotikām bija. Visus tos gadus biju pazaudējis. Neko no tā īsti neatceries. Traki tas ir.”

Jānis pārvar atkarību. Viņš stāsta, ka pirmo reizi pamēģināja apreibināties 18 gadu vecumā.

Jānis lietoja opioīdus līdz 25 gadu vecumam, tad nonāca aiz restēm. Kad bija izcietis sodu, kādus septiņus astoņus gadus nelietoja, jo dzīvoja ģimenē – bija sieva un meita. Taču, kad laulība izira, atkal nonāca atkarības varā.

Taču aiz restēm Jānis ir nonācis pārsvarā par zādzībām. Viņš saka, ka pastrādātie noziegumi ir muļķīgi.