Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, turpinot pārskatīt valsts tēriņus, piedāvājis ķerties klāt arī Nacionālajai aeronautikas un kosmosa administrācijai jeb NASA. Viņa plāni dara bažīgus arī eiropiešus. Eiropas Kosmosa aģentūrai jādomā par to, kā NASA budžeta apcirpšana ietekmēs sadarbību ar amerikāņiem un kādas varētu būt sadarbības alternatīvas.

ASV prezidents Donalds Tramps vēlas samazināt Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras finansējumu gandrīz par ceturtdaļu jeb aptuveni 6 miljardiem ASV dolāru. Ierosinātās izmaiņas seko satricinājumam, kuru NASA piedzīvoja jau martā, kad tika slēgti trīs NASA biroji un likvidēti NASA galvenā zinātnieka un galvenā tehnologa amati. Baltais nams apgalvo, ka turpmāk vēlas koncentrēties uz Ķīnas atgriešanos uz Mēness un pirmā cilvēka nogādāšanu uz Marsa. Trampa publicētais NASA budžeta priekšlikums priekšplānā izvirza pilotējamās kosmosa misijas uz Mēnesi un Marsu. Tādēļ paredzēts samazināt finansējumu citiem zinātnes un klimata projektiem, kuros cilvēka nosūtīšana kosmosā nav plānota. Detalizētāks plāns par budžeta samazinājumu varētu sekot maija beigās vai jūnija sākumā un, lai budžeta griešana notiktu, tā jāapstiprina Kongresā.

Taču satraukums nozarē jau ir manāms. ASV nevalstiskā organizācija „Planētu biedrība” jau kritizējusi ASV administrācijas plānus, norādot, ka tie nepadarīs aģentūru efektīvāku. Tieši pretēji - radīs haosu, izšķērdēs nodokļu maksātāju ieguldījumus un graus ASV līderību kosmosā. Budžeta griešana, iespējams, apdraudēs lielus zinātnes projektus un tūkstošiem pētnieku darbu visā pasaulē.