Naudu lūdz it kā ārstniecībai, sociālajās platformās norāda privāto bankas kontu, bet kam patiesībā naudu tērē – nav zināms. Latvijā šāds krāpšanas veids sastopams reti, taču līdz atbildīgajām iestādēm atsevišķi gadījumi ir nonākuši. To noskaidroja Latvijas Radio. Kā iedzīvotājiem rīkoties un nenonākt iespējamo blēžu rokās?

„Lūdzu, pārzvaniet pēc 10 minūtēm. Man jāiet uz kardiogrammu.” – tā tikko, uzzinot sarunas tematu, Latvijas Radio atbildējis vīrietis vārdā Austris Jansons. Sava riepu biznesa dēļ viņš pazīstams kā „Riepu Austris”. Pirms vairāk nekā gada sociālajā platformā „Facebook” viņš publicēja attēlu no portāla "E-veselība", kurā norādīts, ka viņam ir diagnosticēta multiplā skleroze. Tā ir neizārstējama slimība, kuras laikā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem un bojā galvas un muguras smadzenes.

Iedzīvotāju palīdzību Jansons sāka lūgt vēl pirms diagnozes publicēšanas, aicinot ziedot uz privātu kontu. Vajadzīgā summa – 65 tūkstoši eiro cilmju šūnu transplantācijai, ko izraudzījies veikt Meksikā, jo tur esot viena no labākajām slimnīcām pasaulē. Jāatzīmē, ka Latvijā tad to vēl neveica, taču slimniekiem jau vairākus gadus bija pieejamas valsts apmaksātas zāles. Pagājušā gada vasarā portālam „La.lv” Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Daina Pastare norādīja, ka zāļu efektivitāte ir tāda pati, kā cilmes šūnu transplantācijai. Taču Jansons turpināja lūgt naudu ārstēšanai Meksikā.

Šogad vasaras sākumā viņš savā „Facebook” profilā ierakstīja, ka saziedoti 37 tūkstoši eiro, kas gan esot par maz, lai mērķi īstenotu. Ap to laiku Latvijā pirmo reizi pārstādīja cilmes šūnas multiplās sklerozes pacientei. Pēc mēneša Jansons paziņoja, ka viņam strauji kļuvis sliktāk, bet saziedotā nauda nav palielinājusies. Tāpēc nolēma, kā viņš raksta, riskēt un procedūru veikt Latvijā. Savukārt naudu paredzējis veltīt fizioterapijas procedūrām, zobu labošanai, bet daļu jau esot iztērējis, piemēram, zālēm un ap pieciem tūkstošiem eiro vērtām analīzēm Vācijā.

Pēc it kā veiktās kardiogrammas uz vairākiem Latvijas Radio zvaniem Jansons neatsaucās. Tajā pašā laikā viņš „Facebook” publicēja ziņas un atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.

No neoficiāla, bet uzticama avota Latvijas Radio rīcībā nonākusi informācija, ka iedzīvotāju saziedoto naudu Jansons, visdrīzāk, ieguldījis kriptovalūtā, cerībā nopelnīt vairāk.

Pagājušā gada vasarā viņam palīdzēt gribēja žurnāliste Inese Supe, kura portālā „La.lv” uzrakstīja par viņu rakstu. Tajā pašā dienā Supe publicēja arī iepriekš pieminētās ārstes viedokli, kas Jansonam ļoti nepatika. Gadu vēlāk sociālo mediju platformā „Tik Tok” Jansons tiešraidē žurnālisti un ārsti rupji pazemoja. Viņš arī ķengāja Supes mirušo māsu.

Par spīti piedzīvotajam žurnāliste teic, ka vēlme palīdzēt cilvēkiem nav zudusi. Darbojoties labdarības organizācijā „Palīdzēsim viens otram”, viņa nevienam cilvēkam neatsakot.