Pērn, kad pētnieki publiskoja piekto klašu skolēnu starptautiskā lasītprasmes salīdzinājuma „PIRLS 2021” rezultātus, uzzinājām, ka Latvijas piektklasnieku lasītprasmes līmenis strauji krities. Ko situācijas uzlabošanai gada laikā paveikusi Izglītības un zinātnes ministrija un kāda ir skolotāju un skolēnu pieredze lasītprasmes veicināšanā?

„PIRLS” pētījuma ietvaros skolēniem divās akadēmiskajās stundās jāizlasa viens informatīvs un viens daiļliteratūras teksts, katrs ap 1000 vārdu garš, kā arī jāatbild uz jautājumiem par izlasīto.

Pēdējā „PIRLS” pētījumā iesaistījās 56 valstis. Latvijas skolēnu vidējais lasītprasmes vērtējums bija 528 punkti, kas joprojām ir virs vidējā pētījuma dalībvalstu līmeņa. Tomēr bažas sagādā straujais lasītprasmes kritums par 30 punktiem, jo 2016. gadā mūsu skolēni savāca vidēji 558 punktus. Vēl lielāka lejupslīde vērojama tikai Kazahstānā, Azerbaidžānā un Dienvidāfrikā.

Diemžēl nav bijis analīzes par to, kāpēc tieši Latvijā rezultātu kritums bijis tik straujš. Izglītības un zinātnes ministrijā sacīja, ka analīzi esot veicis Valsts izglītības satura centrs. Toties pašā centrā norāda, ka tas to nav darījis.

Pētījuma „PIRLS” vadītāja Latvijā, Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola par skolēniem, kuri 2021.gadā piedalījās pētījumā, atgādina: