Tieši centralizētais eksāmens matemātikā ir tas, kurš daudz biežāk nekā citi pārbaudījumi paklupina gan pamatskolas, gan vidusskolu absolventus. Lielais caurkritēju skaits matemātikas eksāmenā bija viens no iemesliem, kāpēc šogad arī necels eksāmenu nokārtošanas slieksni 9. klašu absolventiem. Kāpēc matemātika Latvijas skolēniem sagādā tik lielas grūtības un vai izglītības politikas veidotāji piedāvā risinājumus?

Vidusskolas absolventu sniegums, kārtojot obligātos centralizētos eksāmenus, jau ilgstoši viszemākais bijis tieši matemātikā. Vidusskolas absolventi vidēji tajā savāc vien ap 30 procentiem punktu. Sākot celt eksāmenu nokārtošanas latiņu, kas vēl pirms četriem gadiem bija tikai pieci, bet šogad sasniegs jau divdesmit procentus, vairojās šajā eksāmenā caurkritušo skaits. Centralizēto eksāmenu ieviešana pamatskolā norādīja uz līdzīgām problēmām arī šajā izglītības līmenī. Kaut te skolēni sasniedz augstāku vidējo rādītāju, aizpagājušajā mācību gadā tas bija 50,5 procenti, bet pērn par septiņiem procentiem mazāks, izkritušo skaits bija augsts. Pērn tieši matemātikas eksāmens bija nepārvaram šķērslis teju 600 devīto klašu absolventiem. Vēl gadu iepriekš izkrita vairāk nekā 800 skolēnu.

Starptautiskie skolēnu sekmju salīdzinājumi kā „PISA” un „TIMSS” arī rāda, ka Latvijas skolēnu sniegums matemātikā krītas. „PISA” testu pilda 15 gadus veci skolēni, un pēdējais pētījums atklāj, ka Latvijas skolēnu sniegums matemātikā sarucis par 13 punktiem. Savukārt „TIMSS” rāda 4. klašu skolēnu sniegumu. 2019. gadā mūsu ceturtklasnieki matemātikā vidēji ieguva 546, bet četrus gadus vēlāk – tikai 534 punktus. Tas liek domāt, ka problēmas sākas sākumskolā, bet turpmākajos gados nevis tiek risinātas, bet samilzt.

Gunta Lāce, kura ir Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja, kā arī valsts metodiķe matemātikā, vērtē, ka skaitļi par skolēnu sniegumu nav iepriecinoši, tomēr tos arī nebūtu jāuztver traģiski.