Cilvēkiem ar invaliditāti un gados vecākiem cilvēkiem, kā arī ikvienam, kam ikdienā vajadzīgs atbalsts, nepieciešama lielāka skaidrība, kā rīkoties krīzes situācijās. Tā norāda dažādu palīdzības organizāciju pārstāvji, ņemot vērā, ka arvien aktuālāki kļūst civilās aizsardzības jautājumi. Vietvarā apgalvo, ka šāds plāns esot gatavs un neviens netiks atstāts bez palīdzības.

Kā kritiskā situācijā palīdzēt neredzīgam cilvēkam? Vai ņemt aiz rokas? Stumt pa priekšu? Izkliegt koordinātes? Un ko darīt ar cilvēku ratiņkrēslā? Stumt vai celt ārā un nest uz rokām? Reti kurš zina, kas jādara, ja jāevakuējas, – tā uzskata invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Pētot evakuācijas plānus, nācies secināt, ka tie ir pārāk sarežģīti un vidusmēra cilvēkam nemaz nerodas skaidrība, kā rīkoties krīzes situācijā.

Radies arī jautājums, vai evakuācijas risinājumos, kas paredzēti publiskām vietām, patiešām ir padomāts par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, neredzīgajiem un nedzirdīgajiem. Proti, plānu autoriem radušies interesanti risinājumi, kas patiesībā neko nerisina, piemēram, cilvēku ar smagu invaliditāti nelaist augstāk par otro stāvu, jo ārkārtas situācijā būs grūti evakuēt.

Svarīgi evakuācijas plānos neaizmirst jaunos vecākus ar bērnu ratiņiem un seniorus, kuriem veselības stāvoklis vairs neļauj veikli pārvietoties. Kopumā vairāk kā 85% sabiedrības vajadzīga speciāla evakuācija, skaidro Ivars Balodis.

Paļauties uz sabiedrības palīdzību krīzes apstākļos īsti nevarēšot, jo "Apeirona" veiktās aptaujas liecina – , cilvēki glābšanas darbos iesaistīšoties nelabprāt. Problēmas pamatā – sabiedrības vājā izpratne par to, kas ir persona ar invaliditāti. Tāpēc norādēm par rīcību kritiskā situācijā jābūt saprotamām un skaidrām, uzsver Ivars Balodis.